Menstruāciju atvaļinājums ⟩ "Kāds domās ļaunāko - visas tagad čieps tamponus un stieps mājās." Pārmaiņu treneris vērš uzmanību uz higiēnas preču trūkumu skolās un darba vietās (1)

Tur, kur cilvēki ir empātiski, pieredzējuši, rūpējas par bērnu un jauniešu labsajūtu, šāda rīcība ir pašsaprotama. Emocionāli inteliģenta cilvēka dzīves sastāvdaļa.

Lai gan šādās sieviešu nometnēs visbiežāk viss gan ir līdzi pašām, sagatavoties ar rezervēm, nekādas grūtības tas nesagādā. Tā ir laba prakse. Esmu patīkami pārsteigts ik reizi, kad šis jautājums ir korekti sakārtots," viņš stāsta.

Kamēr esam tikai ceļā un cerībā par menstruāciju atvaļinājumu, šobrīd labākais, ko darīt, ir nodrošināt maksimālu komfortu šajās dienās. Pārmaiņu treneris uzskata, ka tamponiem un paketēm skolās un darba vietās būtu jābūt pieejamiem tāpat, kā tualetes papīram un ziepēm.

"Ja izdevumu pozīciju paredzētu, tas nebūtu tik ārprātīgi dārgi. Jā, protams, tie ir izdevumi, bet ne tādi.

Protams, kāds domās ļaunāko - visas tagad čieps tamponus un stieps mājās, bet tas taču ir tāpat kā ar šādām precēm līdz šim, piemēram, tualetes papīru. Atrodas jau kāds, kurš nes mājās, bet tas taču nav vairums.

Jautājums gan, kā to labāk sakārtot - vai pie skolas medmāsiņas saņem vai turpat, tualetē, bet šīm lietām ir jābūt pieejamām. Tāpat arī apmazgāšanās iespējām, ne tikai pēc sporta nodarbības. Visās tualetēs ir jābūt rokas dušiņai. Tomēr būtiski ir ne tikai nodrošināt ar lietām un dušām, bet arī izglītot. Tas faktiski ir klases audzinātāja uzdevums - atgādināt elementāru higiēnu," norāda Šulcs.

Viņš vērš uzmanību, ka, lai pasargātu jaunas meitenes no neērtām situācijām, par šo tēmu ir jārunā.

"Padomju laikos kāda pusaugu meitene aizbrauca vasarā pie radiem uz otru Latvijas galu un viņai sākās mēnešreizes. Tā nebija viņas pirmā reize, taču tā ir tik delikāta tēma, ka viņa par to nevis izvēlējās runāt, bet gan braukt mājās. Meitene brauca pāri visai Latvijai ar starppilsētu autobusiem, bet viņai pašai bija tikai viens kabatlakatiņš, ko viņa skrēja autoostu tualetēs mazgāt. Kāda ir tās jaunās meitenes pieredze par sevi kā par sievieti? Tas ir traumējoši.

Meitenes bieži nonāk strupceļā, ja mēnešreizes sākas ārpus mājas," norāda Šulcs.

Pārmaiņu treneris skaidro, ka ir svarīgi "lietot vārdus". 

"Viss sākas ar filosofiju - es novēlu, lai katra tavas dzīves diena ir skaista, komfortabla un patīkama. Šis vistiešākajā mērā attiecas uz sievietes komfortu. Sievietei ir tiesības katru dienu būt tīrai. Sievietes izpausmēm dzīvē ir vieta. Arī mēnešreižu sakarā, tu drīksti būt sieviete. Tas, ka no tevis tek asinis, ir normāli. Tas ir cilvēciski. Tās asinis ir dzīvības asinis, kas tev dod iespēju radīt pēcnācējus. Tas taču ir skaisti! Tā ir brīnišķīga parādība. 

Ir svarīgi par to runāt pozitīvi.

Arī literatūrā par to vajag runāt, un labi, ka ir runāts jau līdz šim," uzskata pārmaiņu treneris.

Šulcs stāsta, ka viņam gan vairākas sievietes ir teikušas, ka vīrieši nevar šo saprast, jo paši to nav piedzīvojuši.

"Jā, es to saprotu, bet mums uz tā rēķina nevajag pasliktināt sievietes situāciju. Teiksim sliktas lietas, šokēsimies vai nerunāsim vispār - nepiešķirt tam nekādus vārdus ir vissliktāk. Sarunas par mēnešreizēm ir pirmais grūtais šķērslis sabiedrībā, kas jāpārvar, lai runātu par intimitāti, lai saprastu, kas notiek zem jostasvietas. Ir par to visu jārunā, lai būtu zinoši, lai varētu sevi aizsargāt.

Ja bērns jau būs runājis par intimitāti, viņš varēs runāt arī par citām ar savu ķermeni saistītām lietām. Sarunas ļaus aizsargāt bērnu. 

Kāda var būt sievietes intīmā dzīve, ja vairākas dienas mēnesī tieši mēnešreizes ir viņas diskomforta avots, par ko runā tikai riebeklības?" prāto Šulcs.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!