Pircēji, iegādājoties banānus un mandarīnus, priekšroku dod cenai. Marķējums, ka šie augļi ir videi draudzīgi, ir otršķirīgs. Banāni un mandarīni Latvijā tiek plaši patērēti, taču retais aizdomājas par to, kādu ietekmi uz vidi atstāj šo augļu audzēšana plantācijās, kur tie uzsāk ceļu līdz eiropiešu vēderiem, pirms vairākiem gadiem vēstīja LTV raidījums "Vides fakti".
98% Latvijā ievesto banānu nav audzēti videi draudzīgos apstākļos
Uz ielas sastaptie cilvēki Latvijas Televīzijas raidījumam pastāstīja, ka banānus izvēlas pēc tā, cik tie ir dzelteni vai zaļi, taču marķējums gan netiek pētīts.
"Banāni ir lauksaimniecības kultūra, kurā visvairāk izmanto lauksaimniecības ķimikālijas. Tropiskajās valstīs, kur pamatā tiek audzēti banāni, arī daudzas no šīm ķimikālijām, kas Eiropā jau sen ir aizliegtas, tur joprojām tiek plaši lietotas, un tā arī ir viena no banānu audzēšanas lielākajām negatīvajām ietekmēm uz vidi," skaidro biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga.
"Bieži vien cilvēki, kas strādā uz banānu laukiem, nav pasargāti, jo tās valstis ir ļoti nabadzīgas un strādājošajiem nav nekādu darba aizsardzības līdzekļu, nav apģērbu, traktori nav apsegti - tie ir atvērta veida, un nedzen cilvēkus prom no lauka, kad tiek veikta miglošana.
Tas rada tādas veselības problēmas kā vēzis, endokrīnās sistēmas traucējumus un dažādas citas slimības, kas cilvēkiem rodas no šīs pastāvīgās pesticīdu iedarbības. Katru gadu vairāki simti tūkstošu cilvēku slimo un iet bojā no nepareizas lauksaimniecības ķimikāliju lietošanas," sacīja Brizga.
Nereti cilvēki, kuri strādā banānu mandarīnu vai apelsīnu plantācijās, saņem nesamērīgi mazu atalgojumu, bet ir marķējums, kas nodrošina, lai šiem darbiniekiem būtu adekvāta samaksa un darba apstākļi.
No visiem Latvijā ievestajiem banāniem vien 2% ir bioloģiski audzēti, bet atrast bioloģiski audzētus mandarīnus ir gandrīz neiespējami.
"Bioloģiskais ir attiecīgajā vidē audzis un no dabas uzņēmis to, kas ir apkārt, savukārt konvenciālais ir daudzas reizes ķimizēts augsnē, pret slimībām, transportēšanu, kas ir gan mūsu veselībai slikti, gan videi, gan strādniekiem, kas tur strādā. Trešās attīstības valstīs daudz slimo ar profesionālajām slimībām tikai tāpēc, ka šī ķīmija, ko viņi lieto, ir lielos apmēros," norādīja bioloģiskās pārtikas piekritējs Ervīns Labanovskis.
Bioloģiskie banāni ir krietni dārgāki, tomēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) noraida gadījumus, kad šīs bio uzlīmes tiek pārlīmētas. "Katrā gadījumā bioloģiskie produkti tiek izsekoti visos aprites posmos, sākot no ražotāja līdz pat patērētājam," norādīja PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone.
"Ja runājam par ekoloģiskajiem, bioloģiskajiem produktiem, tad ir noteikts obligātais marķējums. Tā ir Eiropas logo zīmīte, kontroles institūcijas koda numurs un izcelsmes valsts. Gan patērētāji, gan mūsu Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori seko līdzi šiem bioloģiskajiem produktiem. Akcents tiek likts, lai netiktu maldināti patērētāji, un PVD pēdējos gados īpašu vērību pievērš "Bio Eco" atsauces izmantošanai marķējumā."
PVD apgalvoja, ka pēdējos gados nav atklāti gadījumi, kad tirgotāji viltotu uzlīmes, kas apliecina, ka augļi ir bioloģiski audzēti. Tātad, ja uz uzlīmes vai marķējuma redzams "bio" vai "organic", var būt droši, ka auglis ir bioloģiski audzēts.