Kā "banānu pandēmija" varētu likt banāniem garšot citādāk?

Katru gadu pasaulē apēd aptuveni 100 miljardu banānu. Puse no tiem ir dzeltenie, visiem pazīstamie Kavendiša šķirnes banāni, kaut arī pasaulē tiek audzētas aptuveni 1000 dažādas banānu šķirnes. Banānu izcelsmes vieta ir Dienvidaustrumu Āzija – Malaizijas, Indonēzijas un Filipīnu lietus meži.

Šobrīd tos audzē vairāk nekā 150 valstīs, bet daudzās no tām banāni kalpo tikai vietējo iedzīvotāju uzturam. Savukārt banānu eksporta apjoms sasniedz 18 080 000 tonnas visā pasaulē.

Viens Latvijas iedzīvotājs gadā apēd 40-50 banānus, tam iztērējot 6-7 eiro. Tas kopumā nav daudz, bet banāni ir Latvijas un arī pasaules populārākais auglis. Pilsētnieki banānus ir iemīlējuši divreiz vairāk kā laucinieki, bet kopumā par banāniem Latvijā vairāk ēd tikai ābolus, liecina organizācijas "Zaļā zeme" informācija.

Gan jau katrs kādreiz dzīvē dzirdējis frāzi no vecāka gadagājuma cilvēkiem par to, ka atsevišķi pārtikas produkti "agrāk garšoja citādāk". Ja dažos gadījumos varētu notikt diskusijas par tā patiesumu, tad banānu gadījumā tā tiešām ir taisnība - banāni agrāk garšoja citādāk, ziņo "Discover Magazine".

Iespējams, jau tuvākajā nākotnē cilvēki ēdīs banānus, kas garšos citādāk nekā tagadējā "klasiska".

"Banānu pandēmija" jeb iznīcinošā TR4 sēnīte

"Gros Michel" šķirnei ir raksturīga krēmīga, izteikti salda garša un tie bija iecienītākie banāni rietumvalstīs līdz pat 20. gadsimta 50. gadiem. Fiziskās īpašības padarīja šos banānus par izcilu eksporta preci, jo to biezā miza un blīvie banānu ķekari ļāva eksportēt augļus uz Eiropu un Ziemeļameriku bez nopietniem bojājumiem.

Gluži tāpat kā Kavendiša banāni, arī "Gros Michel" reproducējas aseksuāli, proti, katrs jaunais augs ir savu "vecāku" klons. Tas nozīmē, ka banāniem trūkst ģenētiskās daudzveidības, un potenciāli ienesta infekcija varētu ļoti ātri izplatīties.

Tieši tas piemeklēja "Gros Michel" gadījumā, kad 20. gadsimta 50. gados parādījās "Fusarium Wilt Tropical Race 1" jeb vienkāršāk dēvējot - TR1 sēnīte, kas ir banāniem raksturīga infekcijas slimība. TR1 sēnīte iekļuva banānu augšanas procesā caur koka sakni, vēlāk pārtraucot barības vielu un ūdens piegādi caur barības vadu, tādejādi atstājot augu "bada nāvē".

TR1 sēnīte strauji izplatījās pa visu pasauli un iznīcināja gandrīz visas "Gros Michel" šķirnes plantācijas Centrālamerikā. Tikai mazā daudzumā esot saglabājušās šīs šķirnes plantācijas.

Par "Gros Michel" banānu troņmantnieku 20. gadsimta 50. gadu beigās kļuva Kavendiša šķirnes banāni, kuri bija imūni pret iznīcinošo TR1 sēnīti. Tie šobrīd sastāda 99% no visiem eksportētajiem banāniem pasaulē.

Ir pagājušas vairākas desmitgades un pasaulei draud vēl viena "banānu pandēmija", kura ir īpaši lipīga populārajai Kavendiša šķirnei. Šīs sēnītes nosaukums ir ļoti līdzīgs tā priekštecim - "Fusarium Wilt Tropical Race 4" jeb TR4.

Konkrētā TR4 sēnīte gan nav jaunums - tā ir parādījusies jau 20. gadsimta 80. gados Taivānā. 2013. gadā šī kaite turpināja izplatīties vairākos citos reģionos – Austrālijā, Jordānijā, Mozambikā, Pakistānā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. 2019. gadā tā nonāca Latīņamerikā.

Lai gan TR4 sēnīte zināma jau vairāk nekā 30 gadus, tomēr to bija ļoti grūti apturēt. Kopš brīža, kad plantācijā notikusi TR4 infekcija, sēnītes sporas var palikt zemē pat 40 gadus. Tas nozīmē, ka apavi, riepas un pat lietus notekūdeņi var "transportēt" TR4 no viena lauka uz citu, kur sporas turpinātu pārvietoties no viena banānauga uz citu.

Kolumbija šajā problēmā ir ieguldījusi lielus resursus un pūles, lai savā valstī apturētu "banānu pandēmiju". Valstī ieviesta speciāla kontroles sistēma visās ostās, lidostās un dzelzceļa termināļos. Tiek dezinficēti apavi, kā arī aizliegts veikt banānaugu apmaiņu plantāciju starpā, jo pārkāpjot šos noteikumus, plantācijas tiktu slēgtas un visi tajā esošie augi tiktu iznīcināti. Taču, neskatoties uz visiem valsts ierobežojumiem un pūliņiem, TR4 sēnīte turpina izplatīties.