/nginx/o/2021/10/14/14137018t1h2c65.jpg)
Izstrādāts ilgi gaidītais tā sauktais iztikas minimuma grozs jeb mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžets, kas zinātniski pamato, kāds ir nepieciešamais ienākumu līmenis dzīvošanai Latvijā un kādas preces un pakalpojumi grozā ietilpst, vēsta LTV raidījums "Panorāma".
Labklājības ministrijā (LM) uzsver, ka jaunais aprēķins atspoguļo vēlamos izdevumus mēnesī, lai mājsaimniecība varētu apmierināt visas pamatvajadzības.
MRI budžets sastāv no pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām. Grozā ietilpst pārtika, izdevumi par mājokli, saimniecības precēm, apģērbu, kultūras pasākumiem un citām vajadzībām. Taču neietilpst tādas lietas, bez kurām var iztikt, piemēram, alkohols, cigaretes un ārzemju ceļojumi.
Kopumā vēlamie izdevumi atkarīgi no dzīvesvietas (vai tā ir Rīga, cita pilsēta vai lauki), kā arī no cilvēku skaita mājsaimniecībā un viņu vecuma. Ja ģimenē aug arī bērni, tad tās ir papildu izmaksas.
Zinātnieki izpētījuši, ka darbspējīgam cilvēkam Rīgā ir nepieciešami ap 420 eiro, bet laukos – 380 eiro. Senioriem līdzīgi - viena pensionāra mājsaimniecībai laukos nepieciešami 362,41 eiro mēnesī. Savukārt ģimenei ar vienu bērnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem, kura dzīvo citā pilsētā, nevis Rīgā, vajadzīgi 797,64 eiro mēnesī.
Pētījuma izstrādes un aprobācijas vadītājs Māris Brants sacīja, ka interesanti ir tas, ka laukos izdevumi ir augstāki, piemēram transporta izdevumi. "Laukos ir rēķināts, ka privātais transports būtībā ir nepieciešamība, Rīgā vairāk tā ir ekstra. Savukārt ir relatīvi dārgs sabiedriskais transports," skaidro Brants.
Pētnieki apgalvo, ka skaitļi nenosaka to, cik vajadzīgs, lai izdzīvotu, bet to, ar cik daudz eiro pietiktu, lai varētu dzīvot pilnvērtīgi, bez papildu greznībām.
Joprojām aptuveni piektdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, visvairāk seniori un ģimenes ar bērniem.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)