"Mēs burtiski pārejam strādāt tādā kara stāvoklī." Infektologs uzskata, ka pēdējā laikā valdības pieņemtie lēmumi bijuši neveiksmīgi (21)

Komentējot, kas ir tas, kā viņš patlaban raksturotu situāciju klātienē Stradiņa slimnīcā, Dumpis atzina, – situācija ir dramatiska.

"Mēs burtiski pārejam strādāt tādā kara stāvoklī.

Daudzi kolēģi endokrinologi, pulmonologi pametuši savus pacientus un devušies ārstēt Covid-19 pacientus, kuru šobrīd ir vairāk nekā 100," stāstīja infektologs.

Uz jautājumu, kādu rezultātu ar esošajiem ierobežojumiem varētu panākt, Dumpis atbildēja, ja spētu strauji vakcinēt seniorus un citas riska grupas, no kuriem faktiski puse nav vakcinēta, tad pēc pusotra līdz diviem mēnešiem rezultātus izdotos sagaidīt.

Savukārt, ja vakcināciju pret Covid-19 riska grupās neizdodas panākt, trīs vai četrus mēnešus būs jāmokās. Dumpis atzina – grūti iedomāties, kā ar attiecīgajiem ierobežojumiem var būt saslimstības samazinājums, ja gandrīz viss strādā.

"Ja kontaktēsimies ar šādu intensitāti, kā zināms, vīruss izplatās kontaktu veidā telpās, tad ir grūti iedomāties, kā to apturēt ar šādiem ierobežojumiem,"

 strikts bija infektologs, atgādinot, ka atšķirībā no pašreizējiem ierobežojumiem pavasarī tie bija nopietnāki, daudz kas nestrādāja.

Viņš arī atzina, ka ar šādu saslimstības intensitāti slimnīcas pāris nedēļu laikā netiktu galā ar pacientu pieplūdumu, ar ko tiek galā patlaban.

"Ierobežojumi nepieciešami, lai apturētu straujo līknes pieaugumu.

Ir atšķirība vai 10 000 pacientu slimo nedēļas vai mēneša laikā. Ir jānobremzē epidemioloģiskā izplatība," uzsvēra eksperts.

Komentējot līdzšinējās sekmes vīrusa apkarošanā Latvijā, Dumpis teica – pusotru gadu esam vērojuši, kā pasaule mokās ar pandēmiju, līdz šim gāja puslīdz labi, zinājām, kas jādara, lai vīrusu apturētu, bet "pilnīgi neko nedarām". Dumpis atzina, ka nezinot, kāpēc valdība, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, neieklausās ekspertos.

"Tas ir acīmredzams, ka politiskie lēmumi ir bijuši īpaši neveiksmīgi pēdējā mēneša laikā,"

 valdības darbu novērtēja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs.

Viņš teica, ka arī zāles pret Covid-19 nebūs glābiņš, jo tās ir mazāk efektīvas kā vakcīnas. Esot zāles, kas kandidē tikt apstiprinātas, no kurām vienas samazina stacionēšanās un nāves risku augsta riska pacientiem, taču tās jālieto jau pirmo piecu saslimšanas dienu laikā un tās maksās vairākus simtus eiro.

"Tas nav risinājums. Problēma saglabāsies, ja cilvēki nevakcinēsimies," teica infektologs.

Infektologs atgādināja, ka Latvijā līdzīgi kā citās valstīs ir pieejamas arī trešās vakcīnas pret Covid-19 devas tiem, kam zinātniski pamatots tās lietot. Vakcīnām pret Covid-19 atšķirīgos laikos ar laiku zūd efektivitāte pret vieglu slimību un Covid-19 transmisiju, taču joprojām saglabājas augsta efektivitāte pret vīrusa transmisiju un hospitalizāciju. Visticamāk, "Jansen" vakcīnai būs nepieciešama papildu deva.

Komentējot situāciju citās valstīs, viņš teica, varētu teikt, ka liela daļa valstu tikušas galā ar Delta variantu. Lielākā daļa zinātnieki domā, ka šis ir pēdējais lielais vilnis. Ja nāks citi Covid-19 varianti, būšot iespējams saražot vakcīnas pret tiem, būs zāles. Taču kopumā vīruss nekur nepazudīs, tas turpinās cirkulēt sabiedrībā, lai gan mazināsies tā ietekme, ja cilvēki būs to pārslimojuši vai vakcinējušies pret to.

Infektologs atzina, ka ir daļa cilvēku, kurus nevar pierunāt vakcinēties pret Covid-19.

"Pilnīgi droši zinu, ka seniori nav antivakseri, jāmeklē pieeja senioriem,

augsta riska pacientiem, slimniekiem ar hroniskām slimībām, lai viņi vakcinējas pret Covid-19. Nevakcinētus cilvēkus, kuriem vakcīnas bija jāsaņem februārī, redzam ik dienu," viņš atzina.