Avio incidentā pie Latvijas robežas pirms diviem gadiem bijušas iesaistītas Ķīnas pasažieru, kā arī Krievijas un NATO kaujas lidmašīnas

Virs Baltijas jūras pie Latvijas krastiem pirms diviem gadiem Krievijas un NATO kaujas lidmašīnas bīstami tuvu pielidojušas Ķīnas pasažieru aviolainerim. Atbildīgie izvairās teikt, ka gandrīz notikusi avio katastrofa. Bet incidents bijis ļoti nopietns. Jaunāko laiku vēsturē tāds piedzīvots pirmo reizi. Pasažieru lidmašīnai iedarbojusies avārijas sistēma, kas likusi tai automātiski pacelties augstāk, lai izvairītos no iespējamas sadursmes.

Ir trešdiena, 2019. gada 13. februāris. Dienas vidus. Latvijas gaisa telpā atrodas daudz lidmašīnu. Arī teritorijā gar Latvijas rietumu krastu virs jūras, kur ir neitrālā lidojumu zona. To izmanto lielās pasažieru lidmašīnas, kas lido, piemēram, no Eiropas lidlaukiem uz attālākiem reģioniem. Šajā koridorā no Sanktpeterburgas uz Kaļiņingradu regulāri pārvietojas arī Krievijas armijas iznīcinātāji. Parasti to dara ar izslēgtiem radio sakariem, šādi radot trauksmes situāciju NATO gaisa bāzē Šauļos. Civilās aviācijas gaisa kontrolieri, kas pie mums ir Latvijas gaisa satiksmes dispičeri, šādas lidmašīnas savos radaros neredz.

Ap pusdienas laiku no Frankfurtes lidostas Vācijā paceļas Ķīnas aviokompānijas "China Eastern Airlines" lidmašīna Airbus A359. Tajā iespējams uzņemt līdz 350 pasažieru. Salīdzinājumam jaunās Airbaltic lidmašīnas ir vairāk kā uz pusi mazākas. Lidojuma galamērķis - Šanhaja-Ķīnā.

Ir nedaudz pāri diviem dienā un Ķīnas milzīgais aviolaineris tuvojas Latvijas rietumu krastam. Tajā pat brīdī Zviedrijā, tad lidlaukā Šauļos dažu minūšu laikā militārie gaisa telpas kontrolieri ceļ trauksmi. Pamanīts lidojošs objekts, kas pārvietojas ar izslēgtiem radio sakariem. Mēģinājumi ar to sazināties - neveiksmīgi. Saspringtā situācija attīstās dažu minūšu laikā. Vispirms gaisā paceļas Zviedrijas iznīcinātājs. Tad plkst. 14.25 no lidlauka Šauļos divi NATO F16.

Gaisa telpa, lai organizētu lidaparātu satiksmi, ir sadalīta līdzīgi kā auto maģistrāles. Ir līmeņi, kuros lidojumi notiek.

Un, lai izvairītos no avārijas situācijām, ir starptautiski noteikumi, cik tuvu civilās lidmašīnas var lidot viena otrai. Horizontāli tām jāatrodas vismaz 9 kilometru attālumā. Vertikāli - ne mazāk kā 300 metri. Ja lidmašīnas lido ļoti augstu, vertikāli tām vienai no otras jāatrodas vēl tālāk. Uz Zemes lidojumu kontrolieru uzdevums ir sakot līdzi, lai šie noteikumi tiktu ievēroti.

Incidentā pirms diviem gadiem lidojuma sākumā NATO lidmašīnas atradušā 320-tajā augstuma līmenī. Ķīnas aviolaineris lidojis 350-tajā. Gaisa dispičeri Rīgā sazinās ar NATO kontrolieriem Lietuvā un atļauj abiem F16 iznīcinātājiem ielidot 340 līmenī. Tas ir - pietuvoties maksimāli atļautajai robežai. Informācija tālāk nodota NATO pilotiem.

Pēkšņi Ķīnas pasažieru lidmašīnai nostrādā avārijas sistēma. Tā ir pamanījusi, ka bīstami tuvu atrodas kāds cits lidaparāts un automātika sāk celt milzīgo aviolaineri augstāk, lai izvairītos no iespējamas sadursmes.

Kā redzams izmeklēšanas materiālos - NATO lidmašīnas pilotam neizdevās ievērot norādes turēties savā gaisa telpas sektorā un F16 pietuvojies vairs tikai 200 metrus no Ķīnas pasažieru lidmašīnas. Īsā brīdī bīstami tuvu Ķīnas AirBus aizlido gan NATO, gan Krievijas iznīcinātāji.

"Saprotiet, tas signāls tiek padots 9 kilometru attālumā. 9 kilometru attālumā mums tagad Jugla ir.

Mums šeit uz Zemes nekas, kas Juglā brauc, mūs nekādā veidā neuztrauc. Gaisa telpā viss ir savādāk, tur viss notiek daudz ātrāk.

Un arī visai reaģēšanai jānotiek daudz, daudz un būtiski ātrāk, tāpēc arī visas tās sistēmas ir ieviestas dzīvē. Lielākoties viņas vienmēr veiksmīgi darbojās. Jo tā sistēma jau vienkārši parāda, ja, teiksim, nu civilā lidmašīna iebrauc no lejas, tad viņiem vienkārši atnāk signāls "pacelties" un viņi aiziet uz augšu, ja tā lidmašīna no augšas viņiem ir signāls atnāk "iet uz leju" un tad viņi maina savus augstuma lidojumu koridorus, un incidenti tiek novērsti," stāsta Atvaļinātais NBS pulkvedis, bijušais Latvijas kontingenta Irākā vadītājs Igors Rajevs.

Pilotus izmeklētāji nav izvaicājuši, bet vadījušies tikai no tās informācijas, ko atsūtīja militārais vadības centrs. Secināts, ka varēja būt labāka saziņa starp militārajiem un civilajiem gaisa dispičeriem. Latvijas gaisa satiksme apstiprina, ka veikusi arī savu izmeklēšanu un pēc tās saziņas algoritmi precizēti un uzlaboti.

Operācijām, kad iznīcinātāji paceļas gaisā ir dots īpašs apzīmējums - Alpha Scramble. Šovasar trauksme Šauļu lidlaukā sākās brīdī, kad svinīgo uzrunu Blakus lidaparātiem sniedza Lietuvas un Spānijas līderi.

Kā mums apliecina Latvijas aizsardzības ministrija - pirms gada bijuši 122 gadījumi, kad kaimiņvalsts kaujas lidmašīnas pielidojušas bīstami tuvu Latvijas gaisa telpai. Šogad - 109 reizes.

Precīzi pateikt, cik metrus no sadursmes šķīra incidentā iesaistītās lidmašīnas, nevar, jo Krievijas iznīcinātājs vairākkārt bija mainījis lidošanas augstumu. Viens no NATO pilotiem stāstījis, ka bez sakariem lidojošais krievu lidaparāts atradies tikai nedaudz virs viņiem. Savukārt, cik tuvu tas atradās Ķīnas aviolainerim, nav zināms - informācija no Ķīnas dienestiem nav prasīta. Tikai nosūtīts ziņojums par to, ka incidents piefiksēts.