ĀM: Baltkrievijas varasiestādes migrācijas plūsmu veido mākslīgi (1)

Kā aģentūru informēja ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris, Baltkrievijas organizētā migrācijas krīze un tās izraisītā krīze pie robežas ir pieprasījusi aktīvu ārlietu dienesta un augstāko Latvijas amatpersonu darbu un komunikāciju ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstīm.

Pēc ĀM paustā, ņemot vērā, ka organizēto krīzi pavada Baltkrievijas iestāžu un valsts kontrolēto mediju dezinformācijas kampaņa, tā var tikt uzskatīta par hibrīdoperāciju pret Baltijas valstīm, Poliju un ES kopumā. Tā tiek īstenota kā atbilde ES nostājai pret Baltkrievijas cilvēktiesību pārkāpumiem un sniegtajam atbalstam Baltkrievijas cilvēkiem, kuri pieprasa brīvas un godīgas vēlēšanas Baltkrievijā.

"Latvijai ir svarīgi panākt, ka starptautiskā sabiedrība stingri pieprasa no Baltkrievijas starptautisko saistību izpildi, nodrošinot jurisdikcijā esošo cilvēku tiesības un drošību. Būtiski ir pieprasīt pārtraukt nehumāno praksi, kad politiskiem mērķiem izmanto cilvēkus no trešajām valstīm.

Latvijas ārlietu dienests ir arī īpaši pievērsies koordinētas Baltijas valstu un Polijas darbības nodrošināšanai šo jautājumu risināšanā starptautiskajās organizācijās un starpvalstu sadarbībā," atzīmēja Beķeris, piebilstot, ka, lai to panāktu, Latvijas amatpersonas strādā un īsteno komunikāciju vairākos līmeņos.

ĀM preses sekretārs akcentēja, ka ĀM sarunās ar ES un NATO valstu pārstāvjiem pastāvīgi skaidrojusi situāciju uz Baltkrievijas robežas. Septembrī Lukašenko režīma aktivitāte pārrunāta Baltijas valstu un Vācijas konsultācijās, Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komisijas sēdē, valsts sekretāra sarunās ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Ārlietu ministriju valsts sekretāriem.

Valsts prezidents Egils Levits ar ĀM atbalstu jautājumu akcentējis sarunās ar Vācijas prezidentu un ES prezidējošās valsts Slovēnijas prezidentu. Valsts prezidents šo jautājumu pārrunājis arī ar Polijas un Baltijas valstu prezidentiem.

ĀM norādīja, ka 2021.gada 26.augustā tika nosūtīta Latvijas ārlietu ministra un iekšlietu ministres kopīga vēstule ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos. 10.septembrī kopīgā Latvijas, Lietuvas, Polijas un Igaunijas ārlietu ministru vēstulē uzrunājām ANO augsto komisāri. 20.septembrī ārlietu ministrs izcēla Baltkrievijas situāciju tikšanās laikā ar ANO Ģenerālās asamblejas 76.sesijas prezidentu, savukārt 22.septembrī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti tikās ar ANO ģenerālsekretāru un pārrunāja situāciju uz robežas ar Baltkrieviju.

Savukārt 29.septembrī tika nosūtīta Latvijas, Lietuvas, Polijas un Igaunijas pastāvīgo pārstāvju starptautiskajās organizācijās Ženēvā kopīga vēstule un demaršs Starptautiskās migrācijas organizācijas direktoram. Savukārt 30.septembrī Latvijas, Lietuvas, Polijas un Igaunijas pastāvīgie pārstāvji starptautiskajās organizācijās Ženēvā kopīgā vēstulē un demaršā vērsās pie ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos. 8.oktobrī ārlietu ministrs uzrunās ANO Drošības padomes "Arria" formāta sanāksmi par situāciju Baltkrievijā.

Beķeris skaidroja, ka diplomāti ikdienas darbā regulāri iekļauj Baltkrievijas jautājumu visdažādākajos organizāciju gatavotajos dokumentos, paziņojumos, kā arī uzrunās ANO Ģenerālajā asamblejā, ANO Cilvēktiesību padomes, Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) sesijās. Tāpat, pēc ĀM preses sekretāra paustā, aktīvs darbs notiek arī ES institūcijās.

"Ārlietu dienesta darbība ir stiprinājusi starptautisko organizāciju izpratni, ka šī krīze ir Lukašenko režīma mākslīgi radīta. Vienlaikus starptautiskās organizācijas pauž bažas par migrantu un patvēruma pieprasītāju cilvēktiesību nodrošināšanu.

Latvijas dienesti un nevalstiskās organizācijas (NVO) turpina pierobežā sniegt humāno palīdzību cilvēkiem, kuri Baltkrievijas bezatbildīgās rīcības rezultātā ir nonākuši neapskaužamā situācijā," sacīja Beķeris, atzīmējot, ka ĀM aktīvi pauž nostāju arī divpusējā sadarbībā.

ĀM norādīja, ka Latvija, Lietuva un Polija ir vienojušās koordinēt nostāju Baltkrievijas robežas jautājumā. Arī Igaunija, lai gan tā nav tieši pakļauta Baltkrievijas hibrīuzbrukumam, ir aktīvi atbalstījusi Latvijas nostāju. Tāpat ĀM vērsa uzmanību uz to, ka Baltkrievijai šā gada pavasarī sākot hibrīduzbrukumu, Latvija sadarbībā ar līdzīgi domājošiem partneriem ir nemitīgi uzturējusi šo jautājumu kā aktualitāti ES darbakārtībā.

Pēc ĀM paustā, pateicoties koordinētai pieejai, ES ir vienota redzējumā, ka Lukašenko režīms izmanto migrāciju savu politisko mērķu sasniegšanai. Šā gada jūnija Eiropadomē kopīgi tika pievērsta ES uzmanība situācijai, kas veidojas uz robežas ar Baltkrieviju. 30.jūlijā ES augstais pārstāvis ārlietās dalībvalstu vārdā publicēja paziņojumu, ka Baltkrievijas režīms migrantus un bēgļus apzināti izmanto kā savas īstenotās politikas sastāvdaļu.

Tāpat ES augstais pārstāvis uzsvēra, ka ir nepieciešams uzturēt dialogu ar trešajām valstīm. 18.augusta Iekšlietu un Tieslietu ministru sanāksmē ES kopīgā paziņojumā izteica solidaritāti ar Latviju, Lietuvu un Poliju. Šajā sanāksmē ES augstais pārstāvis ārlietās uzsvēra, ka situācija uz Baltkrievijas robežas nav migrācijas krīze, bet gan migrantu instrumentalizācija un ka šis nav ierastais migrācijas plūsmu ceļš, bet ar nolūku tiek veidots jauns migrācijas ceļš.

23.augustā Latvijas, Lietuvas un Polijas Ministru prezidenti nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par situāciju uz robežas ar Baltkrieviju un nosodīja Baltkrievijas darbības. 30.augustā notika kopīga trīs valstu Ārlietu un Iekšlietu ministriju valsts sekretāru apspriede, savukārt 13.septembrī notika Baltijas valstu ārlietu un aizsardzības ministru sanāksme, kuras laikā arī tika pārrunāta situācija uz robežas ar Baltkrieviju.

Lai panāktu risinājumu, ĀM ir vērsusies pie vairākām nelegālo robežšķērsotāju izcelsmes un tranzīta valstīm, preventīvi pārrunājot jautājumu arī ar valstīm, kurās pēdējā laikā novērota pastiprināta Lukašenko režīma aktivitāte vīzu atvieglojumiem. Notikusi aktīva komunikācija ar Irāku, tai skaitā notikušas vairākas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) un Fuāda Husaina sarunas, kā arī kontakti citos līmeņos.

Tāpat ĀM pavēstīja, ka notiek regulāra informācijas apmaiņa starp abu valstu ārlietu dienestiem. ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā ārlietu ministrs Rinkēvičs 23.septembrī tikās arī ar Ēģiptes ārlietu ministru Sāmihu Šukrī, informējot par situāciju un vēršot uzmanību uz riskiem, kas pastāv, Baltkrievijai izmantojot trešo valstu pilsoņus tās hibrīdaktivitātēs. Tāpat ĀM ir uzrunājusi arī Pakistānu un Turciju.

Beķeris uzsvēra, ka ĀM pastāvīgi skaidro Baltkrievijas kiberoperācijas radīto situāciju sarunās ar Latvijā akreditētajiem vēstniekiem. Tāpat Baltkrievijas hibrīdoperācija skaidrota sarunās ar tālāku reģionu ANO dalībvalstīm - septembra beigās politiskajās konsultācijās ar Hondurasu.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Amatpersonas norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.