/nginx/o/2021/10/07/14121514t1h6500.jpg)
Radioaktīvie atkritumi, kas glabājas Arktikā, dziļi zem ledājiem, kopš Aukstā kara pirmsākumiem 1947. gadā, nu draud "izlauzties" no ilga miega kopā ar tūkstoš gadus seniem, bīstamiem vīrusiem un baktērijām. Izklausās pēc zinātniskās fantastikas filmas apraksta, taču diemžēl tā var kļūt par cilvēces realitāti, brīdina zinātnieki žurnāla "Nature Climate Change" publikācijā.
Pārskatot pieejamo informāciju par radioaktīvo piesārņojumu, kas radies 20. gadsimta laikā, pētnieki atklājuši, ka Arktikas mūžīgā sasaluma teritorijās joprojām "guļ" dzīvsudrabs, arsēns un DDT (dihlordifeniltrihloretāns) jeb mākslīga ķīmiska viela, kas radīta 20. gadsimta četrdesmitajos gados.
To lietoja kukaiņu indēšanā līdz 20. gadsimta 70. gadiem. DDT lietošana pašlaik ir aizliegta daudzās valstīs, tai skaitā Lielbritānijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
/nginx/o/2021/10/06/14119161t1h5bf0.jpg)
Arī tūkstošiem gadus seni mikroorganismi var mosties līdz ar radioaktīvo piesārņojumu, tāpat kā baktērijas, kas noturīgas pret antibiotikām, un vīrusi, kas šodienas cilvēku vēl nav skāruši.
ASV un Padomju Savienība ir izmēģinājusi kodolieročus Arktikā kopš 1950. gadiem līdz pat 1991. gadam. Tādējādi Arktikas augsnē un sasalumā joprojām glabājas biezs radioaktīvo atkritumu slānis.
Ar mūžīgo sasalumu saprot tādu sasalušu zemi ar sniega kārtu vai bez tās, kas nav atkususi vismaz divus gadus. Mūžīgais sasalums klāj 23 miljonus kvadrātkilometru lielu teritoriju Ziemeļu puslodē. Sasalušās kārtas biezums variē no viena metra līdz pat kilometram.
Liela daļa mūžīgā sasaluma eksistē vismaz 800 tūkstošus gadu.
Globālās sasilšanas ietekmē kūst pat vissenākais ledus. Saskaņā ar 2020. gadā publicēto ziņojumu "2020 Arctic Report Card" sasilšana Arktikā notiek divas reizes straujāk nekā citviet pasaulē.
Līdz šim zinātniekiem nebija tik daudz informācijas par to, kāda un cik liela ir piesārņojuma koncentrācija mūžīgā sasaluma slāņos, to atzina arī Kimberlija Mainere, Kalifornijas Tehnoloģiju institūta zinātnisko sistēmu inženiere, pētījuma vadošā speciāliste.
"Praktiski neviens līdz šim nebija secinājis, ka sasalumā varētu atrasties viss kopā – dzīvsudrabs, DDT, arsēns," teica Mainere.
Dzīvsudraba nogulsnēšanās Arktikas augsnē var nopietni kaitēt florai un faunai tādās pasaules vietās kā Aļaska, Kanāda, Grenlande, Skandināvija un Krievija.
Ja globālā sasilšana turpināsies tikpat strauji kā šobrīd, pētnieki lēš, ka 2300. gadā Arktikas dzīvsudraba emisijas pieaugs par 200 procentiem.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)