Ekskluzīvi "Apollo.lv" ⟩ "Nevaram vairs atļauties gaidīt, kad ieviest stingrākus ierobežojumus!" Epidemiologs Trojanskis skaidro, kas sagaida Latviju Covid-19 viļņa pīķī (23)

Epidemiologs min, ka patiesais inficēto gadījumu skaits varētu būt aptuveni trīs reizes lielāks, jo vairs nav iespējams izsekot līdzi vīrusa izplatībai. 

Trojanskis norāda, ka "parasti visās valstīs ar plašu infekcijas izplatību nepietiekami ziņo par atklāto gadījumu skaita attiecību pret kopējo inficēto gadījumu kopskaitu valstī. 

"Pagājušajā gadā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, pēc visām aplēsēm tikai 10% no īstajiem inficētajiem gadījumiem saņēma pozitīvu testa rezultātu. Šādas aplēses tika minētas par periodu no 2020. gada martu līdz maiju. Vēlāk, testēšanas kapacitātei palielinoties, "underreporting" rādītājs nebija tik augsts. Pēc infektologa Ugas Dumpja ziņotā pētījuma augusta beigās Latvijā infekciju bija pārslimojuši 20% - 23% cilvēku, bet tikai 7% (aptuveni trešdaļa) no viņiem bija saņēmuši pozitīvu testa rezultātu."

Eksperts norāda, ka tad, ja saslimstības rādītāji augs, palielināsies arī nepietiekamas ziņošanas rādītājs.

"Mūsu testēšanai arī ir "griesti", lai gan precīzi nav zināms, cik lieli. Runājot intuitīvi, es teiktu, ka 800-1000 inficēšanās gadījumi dienā vairs nav tik informatīvi."

Jautāts, kāds varētu būt sliktākais scenārijs, kādu Latvija varētu piedzīvot šī Covid-19 viļņa pīķī, Trojanskis min, ka šajā gadījumā ir nepieciešama "jaudīgāka" matemātiskā modelēšana, tāpēc epidemiologs konkrēti neminēja, cik daudz hospitalizācijas un nāves Latvija varētu sagaidīt.

"Taču varu radīt intuitīvu sajūtu - Latvijā ir aptuveni virs 200 000 nevakcinēto cilvēku vecuma grupā virs 60 gadiem. Fokusējoties uz konkrēto cilvēku grupu, pieņemot, ka citās grupās iedzīvotāji neslimo, kas nav taisnība, un, ka šajā grupā cilvēki neslimo ar hroniskām slimībām, mēs tāpat sagaidām, ka vismaz 20 000 cilvēku nokļūs slimnīcās."

"Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sacītā, mūsu kapacitāte ir aptuveni 1500 gultasvietas. Protams, ka visi 20 000 cilvēku netiks hospitalizēti vienlaicīgi.

Pat, ja mēs izkliedējam šos hospitalizācijas gadījumus, piemēram, uz četriem mēnešiem, slimnīcu kapacitāte tik un tā tiks pārslogota," skaidro eksperts.

Trojanskis norāda, ka no šiem 20 000 cilvēkiem nomirtu aptuveni 5000. "Tātad slimnīcām pārslogojoties (visā Latvijā kapacitāte ir ap 1500 gultas vietām), letālitāte paliek pat augstāka, nekā, teiksim no 20% mirstības (starp hospitalizētājiem) palielinās līdz 40%."

Prognoze (par 20 000 hospitalizētajiem) ir tāda, ka vecumā grupā virs 60 gadiem inficējas tikai trešdaļa. Skaidrs, ka, skatoties uz Lielbritāniju, var inficēties arī lielāks procents (līdz pat 95%), tāpēc situācija būs krietni sliktāka.

"Tas, ko redzam Lielbritānijā, ka 93% cilvēku ir antivielas, bet saslimstības līmenis turas tādā pašā līmenī kā Latvijā šobrīd," stāsta Trojanskis.

Eksperts norāda: "Tas pierāda, ka Delta variants ir tik lipīgs, ka spēj izplatīties vidē, kur vairāk nekā 90% cilvēku ir kaut cik aizsargāti, tātad [tas izplatās] starp tiem aptuveni atlikušajiem 10% iedzīvotāju.

Pēc eksperta teiktā, tas noved pie infekcijas izplatības starp vakcinētajiem un tiem cilvēkiem, kuri jau vienu reizi ir inficējušies."

Vai esam palaiduši garām brīdi, kad bija jāievieš stingri ierobežojumi?

Eksperts atzīmē, ka par šo situāciju jau iepriekš ir izteikušies vairāki eksperti, tajā skaitā arī infektologs Uga Dumpis. "Mēs esam pēdējās cīņas priekšā, jo pēc šī viļņa sagaidām, ka ļoti daudz cilvēku iegūs imunitāti, liela daļa gan būs imunizēti vīrusu dabiski izslimojot."

"Brīdis, kad vajadzēja ieviest stingrākus ierobežojumus, tika palaists garām.

Negribu kritizēt Veselības ministriju, jo saprotu, ka valdībā bija ļoti grūti panākt kādu konceptu, jo cilvēkiem var rasties nogurums no runām par Covid-19," pauž Trojanskis. 

Kādi ierobežojumi pašreizējā situācijā būtu jāievieš?

"Lielākajai daļai ierobežojumu, piemēram, masku valkāšanai vai cilvēku skaita ierobežošanai sabiedriskās ēdināšanas vietās un tā tālāk, parasti ir laika nobīde - no ierobežojumu ieviešanas līdz šo ierobežojumu efektivitātes novērtēšanai uz infekcijas izplatību," skaidro Trojanskis.

Eksperts precīzi nevarēja atbildēt, kāds "šis laika nogrieznis ir Latvijā", bet citās valstīs tas ir aptuveni divas nedēļas ilgs.

"Šobrīd mēs vairs nevaram atļauties gaidīt vēl divas nedēļas, lai novērotu ietekmi uz epidemioloģiskās izplatības līkni."

Pēc eksperta paustā, "pašlaik vienīgais veids, kā mēs varam pasargāt mūsu veselības aprūpes sistēmu no "sabrukšanas" ir "lokdauns"".

"Manuprāt, "lokdauns" var būt efektīvs tikai tad, ja tas tiek arī stingri kontrolēts, principā ar Nacionālo bruņoto spēku iesaisti," atklāj Trojanskis.

Ar ko 2021. gada rudens atšķiras no pagājušā?

Viena no būtiskākajām atšķirībām ir vakcīnu parādīšanās. "Vakcīnas ir devušas savu pienesumu, jo hospitalizācijas risks jeb inficēto personu skaits, kas nonāk slimnīcās, ir zemāks."

Pagājušajā gadā šis skaits bija aptuveni 15%, bet šogad apmēram 10%. Tas ir pierādījums, ka vakcīnas pasargā no hospitalizācijas un smagas slimības gaitas, norāda Trojanskis.

"Protams, mums ir aptuveni puse valsts iedzīvotāju, kuri nav ieguvuši nekādu imunitāti un nav saņēmuši nevienu vakcīnas devu. Tieši šī iemesla dēļ ir sagaidāms, ka daļa no šiem cilvēkiem inficēsies un tiks hospitalizēti," skaidro eksperts.

Novērojams, ka Delta variants aptuveni divas reizes vairāk "noved" cilvēkus līdz hospitalizācijai.

Trojanskis atzīst, ka salīdzināt ar pagājušā gada rudeni neesot vērts, jo pēc būtības šis vīrusa celms ir atšķirīgs no Uhaņas celma, kas Latvijā plosījās pērn. 

Kādus aptveres rādītājus vajadzētu sasniegt, lai ierobežotu tik strauju vīrusa izplatību?

Vīrusa izplatība pati par sevi nav tik liela problēma, ja cilvēki netiek hospitalizēti, uzskata Trojanskis. "To mēs redzam, ņemot vērā tādu valstu kā Lielbritānija un Islande piemērus. Tur inficēšanās gadījumu skaits trešajā vilnī ir gandrīz tikpat liels kā otrajā.

Tas nozīmē, ka vakcinētie cilvēki tāpat inficējas, taču viņi netiek hospitalizēti un nenomirst. Tātad vīrusa letalitāte tiek samazināta gandrīz līdz gripas līmenim.

Lai Latvija varētu uzelpot, riska grupām vakcinācijas aptverei vajadzētu sasniegt aptuveni 90%, lai netiktu pārslogotas slimnīcas," stāsta epidemiologs.

"Man ir prieks, ka veselības ministrs ir paziņojis, ka tagad vakcinētiem cilvēkiem riska grupās būs iespējams saņemt trešo vakcīnas devu. Tas nozīmē, ka drīz vairs starp vakcinētajiem nenovērosim hospitalizācijas gadījumus un patiesībā jau šobrīd šie cilvēki sastāda mazāko hospitalizēto pacientu skaitu," norāda Trojanskis.

"Ja mēs negribam "lokdaunu" vai piedzīvot cilvēku nāvi tādos apstākļos kā Indijā vai Itālijā, kad jāgaida rindā uz slimnīcu, tad ir jāsasniedz 90%+ vakcinācijas aptveri riska grupās.

Tāpat arī kopējai sabiedrības vakcinācijas aptverei jābūt virs 70%, lai mēs varētu mierīgi dzīvot," atklāj eksperts.

Kāpēc vakcinēties, ja slimo arī potētie?

"Man ir labs piemērs. Principā lielai daļai vakcīnu galvenā funkcija ir pasargāt cilvēku no smagas slimības gaitas, nevis no pašas infekcijas," skaidro Trojanskis.

Kā piemēru eksperts min tuberkulozi. "Spilgts piemērs ir tuberkulozes slimība - pēc dažādām aplēsēm katrs sestais cilvēks pasaulē (jeb >1miljards cilvēku) ir inficēti, tajā pašā laikā ļoti maz cilvēku aktīvi slimo ar šo infekciju, jo vakcīna ir plaši pieejama un salīdzinoši lēta.

Ap šo vakcīnu nav tik plašas stigmas kā ar koronavīrusa potēm. Rezultātā mēs neizjūtam šīs infekcijas klātesamību tik ļoti."

"Principā, infekcija pati par sevi nav bīstama, ja tā "nenoved" līdz smagai slimības gaitai. Ir saprotams, ka daudzi cilvēki nevakcinējas, jo viņiem ir bail par blaknēm pēc potes saņemšanas," skaidro epidemiologs.

Trojanskis norāda, ka pēc pēdējās septembra pētījumu centra SKDS aptaujas ir redzams, ka 83% no nevakcinētajiem uzskata, ka vakcīna ir bīstamāka par pašu infekciju.

"Ir skaidrs, ka tas ir saistīts ar to, ka ar cilvēkiem nav bijusi pienācīga komunikācija par to, cik zemi ir vakcīnu blakņu riski."

Trojanskis atzīst, ka vairumam cilvēku pēc vakcinācijas ir paredzamas blaknes - temperatūra, sāpes potes vietā un citas reakcijas. Tikai retos gadījumos mēdz būt nopietnas blakusparādības.

Eskperts min piemēru: "Vakcinējot vienu miljonu vīriešus vecumā grupā zem 40 gadiem (riska grupa šajā gadījumā) paredzams, ka šajā grupā notiks 60 līdz 70 miokardīta gadījumi - sirds iekaisumi vakcīnas rezultātā."

"Savukārt, ja mēs inficējam vienu miljonu cilvēku, šajā gadījumā nav svarīgi vīrieši vai sievietes, tad aptuveni 450 gadījumos ir sagaidāms miokardīts. Rezultātā vakcinēta persona par septiņām reizēm samazina risku attīstīt šo blakni," skaidro Trojanskis.

Rezumējot piemēru, epidemiologs secina, ka miokardīts nav vienīgā ilgtermiņa veselības problēma no infekcijas. "Tātad vakcīna pasargā ne tikai no miokardīta, bet arī no pārējām problēmām."

Ko eksperts vēstīja tviterī? 

"Lokdaunu" termiņš vēl būtu jāprecizē, bet oktobrī tas būtu jānosaka nekavējoties. Trojanskis atzīmēja, ka kopš 22. septembra ir vērojams vēsturiski vislielākais Covid-19 saslimšanas pieauguma temps, turklāt saslimstības pieaugums vērojams visās vecuma grupās.

Tāpat epidemiologs atzīmēja, ka desmit dienu laikā infekcijas izplatība sabiedrībā ir pieaugusi par aptuveni 86% jeb gandrīz dubultojusies, turklāt "zudusi jebkāda vecuma struktūra", proti, aptuveni vienāds kāpums ir visās vecuma grupās, nevis kādā atsevišķā sabiedrības daļā, tātad epidēmija Latvijā izplatoties nekontrolēti.

"Ja laiks no infekcijas līdz hospitalizācijai ir aptuveni desmit dienas (...) un ja tas ir vienāds ar infekcijas dubultošanās laiku, tad, pieņemot ierobežojumus pie X hospitalizētajiem, 2X hospitalizēto nav novēršami, jo viņi jau ir inficējušies," lēsa Trojanskis, uzsverot, ka 1000 Covid-19 slimnieku slimnīcās ir tikai laika jautājums.

"Izskatās, ka 1000 hospitalizētie ir garantēti. Jau tagad atsevišķas slimnīcas ir pilnas. Bet ir viens scenārijs, pie kura mēs tomēr nesasniedzam 1500 hospitalizētos, kas it kā ir veselības sistēmas kapacitātes griesti. Tas risinājums noteikti nebūs populārs un prasīs lielu sabiedrības līdzdalību. Reizi mēnesī uz nedēļu (ilgums jāprecizē) visur ir militārs "lokdauns" ar skaidru "lokdauna" grafiku novembrim, decembrim, janvārim. Oktobrī tam jānotiek nekavējoties," rosināja Trojanskis.

Trojanskis pauda uzskatu, ka, atrodot atbilstošu ierobežojumu ilgumu, būs iespējams saglabāt situāciju, ka Covid-19 slimnieku skaits slimnīcās turas ap 800-1200, bet "cilvēki, kas ir izvēlējušies izslimot, šo izvēli realizē bez slimnīcu pārslogošanas". Šis risinājums ir lētāks nekā sistēmas "sabrukums" un vairāki tūkstoši mirušo, turklāt pagarina laiku vakcinēties šaubīgajiem, uzskata epidemiologs.

"Valdībai ir jādomā dažus soļus uz priekšu - neapmierinātība ar "lokdaunu" tagad ir labāka nekā neapmierinātība vēlāk, kad būs miruši tūkstoši un kad mēs kļūsim par paraugstundu visai Eiropai," pauda Trojanskis.

Jaunākā informācija par aizvadītajā nedēļā atklātajiem Covid-19 gadījumiem

Aizvadītās nedēļas laikā, no 27. septembra līdz 3. oktobrim, atklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 62,2 %, turpinās pieaugums arī stacionāros ievietotajiem pacientiem, sasniedzot pieaugumu par 35%, arī smago pacientu pieaugums par 27%, ziņo SPKC.

No visiem veiktajiem testiem 56% (79 454 testi) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 44% (63 194 testi) pārējiem iedzīvotājiem.

No pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem 13% (911 inficētie) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 87% (5 945 inficētie) pārējā sabiedrības daļā. No visiem skrīningā atklātajiem inficētajiem 64,1% epidemiologu aptaujas laikā atklāja, ka ir novēroti saslimšanas simptomi. 

Tādēļ SPKC aicina vecākus rūpīgi izvērtēt bērnu veselības stāvokli un, ja bērnam ir klepus, iesnas, slikta pašsajūta, paaugstināta temperatūra vai citas slimības pazīmes, nepieļaut bērna došanos uz izglītības iestādi.

Pagājušajā nedēļā vidēji dienā tika veikti 20 378 testi (iepriekš – 21 804) un  atklāti vidēji 979 jauni gadījumi (iepriekš 604). Šis ir otrais vēsturiski lielākais vienas nedēļas laikā jaunatklāto inficēto iedzīvotāju skaits. Vēl lielāka saslimšana ar Covid-19 vienas nedēļas laikā fiksēta tikai 2021.gada janvāra pirmajā nedēļā.

Saslimstības pieaugums ir visās vecuma grupās, īpaši izteikts vecuma grupā 10-14 gadi. Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) aizvadītājā nedēļā pieaudzis līdz 1,38 (nedēļu iepriekš 1,21), kas liecina par infekcijas slimības izplatīšanos sabiedrībā, ko esošie drošības nosacījumi nespēj būtiski ierobežot. 

Pagājušajā nedēļā atklātos Covid-19 gadījumus un izvērtējot inficēto cilvēku vakcinācijas statusu, 5485 cilvēki nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeidzis, kas kopumā ir 80% no visiem aizvadītajā nedēļā saslimušajiem, savukārt 1371 cilvēks bija vakcinēts, kas ir 20% no visiem aizvadītajā nedēļā saslimušajiem.

Salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 000 iedzīvotāju vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū, nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā Covid-19 infekcija konstatēta 2,9 reizes biežāk, nekā pilnībā vakcinētiem.

SPKC atzīmē, ka, pieaugot vakcinēto skaitam un Covid-19 infekcijas izplatībai turpinoties pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, kopējā saslimstībā pieaugs vakcinēto cilvēku infekcijas gadījumu īpatsvars. Taču vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā.

Eiropas valstu vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina nedaudz samazināties - līdz 146,9 (nedēļu iepriekš – 156,8). Latvijas šis rādītājs pieaudzis līdz 398 (pirms nedēļas – 316,7).  

Iepriekšējā nedēļā pieaudzis ievesto Covid-19 gadījumu skaits (99), sastādot 1,4% no visiem saslimšanas gadījumiem Latvijā.  Laikā no 34. līdz 39. nedēļai saslimušie visbiežāk Latvijā ieradušies no Turcijas (57 gadījumi), Krievijas (40), Lielbritānijas (26), Gruzijas (25), Vācijas (25), Lietuvas (23), Zviedrijas(20), Grieķijas (19), Itālijas (19), Igaunijas (17), Somijas (17), Spānijas(17).

Ņemot vērā straujo un nekontrolējamo Covid-19 izplatību, koalīcija izskata iespējas atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, pirmdien, 4. oktobrī, žurnālistiem pēc sadarbības sanāksmes norādīja veselības ministrs Daniels Pavļuts.