Reģionos atsevišķās slimnīcas nodaļās ir kritiski liela noslodze

Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova paziņojumā slimnīcas interneta mājaslapā pauž, ka situācija ir kritiska. Lielākais slogs pašlaik gulstas uz reanimācijas nodaļu kapacitāti. Tā nav tikai papildu gultasvietu nepieciešamība, bet arī sarežģīta aprīkojuma un profesionāla personāla nepieciešamība. Reanimatologu un anesteziologu trūkst visā valstī, ne tikai Jēkabpilī, taču tieši šo ārstu trūkums ir kritisks reanimācijas nodaļu kapacitātes palielināšanā.

Lai palielinātu vidēji smagu pacientu Covid-19 gultu skaitu, būs nepieciešams ierobežot citu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, norāda reģionālās slimnīcas vadība.

Tāpēc slimnīca lūdz iedzīvotājus nopietni un atbildīgi rīkoties, lai mazinātu infekcijas izplatīšanos un krīzes situāciju medicīnas nozarē un izmantot iespēju vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, tādējādi pasargājot gan sevi, gan apkārtējos.

Savukārt Jelgavas slimnīcā strauji pieaudzis ne tikai uzņemto Covid-19 pacientu skaits, bet būtiski pieaudzis arī terapeitisko pacientu skaits, liecina pilsētas pašvaldības publiskotā informācija.

"Mēs darām visu iespējamo, lai spētu uzņemt pacientus - esam izvietojuši papildu terapijas gultas citās slimnīcas nodaļās, bet visticamāk, ka arī ar to nepietiks, jo citu profilu noslodze ir augsta, un būs jāpieņem lēmums pat par atsevišķu gultasvietu izvietošanu slimnīcas gaiteņos un atpūtas telpās," skaidroja Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Kārlis Smilga.

Citas nodaļas slimnīcā pagaidām darbu turpina ierastajā režīmā.

"Šajā epidēmijas laikā mēs īpaši aicinām pacientus tikai neatliekamos gadījumos apmeklēt slimnīcas Uzņemšanas nodaļu, savukārt citās situācijās vispirms vērties pie sava ģimenes ārsta," aicināja Smilga.

Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas radīto seku dēļ Veselības ministrijas (VM) Veselības operatīvās medicīniskās komisijas sēdē piektdien nolemts izsludināt paaugstinātu gatavību veselības aprūpē. Pēc ministrijā paustā, paaugstināts gatavības stāvoklis nozīmē, ka nozarē pieejamie personāla, materiāltehniskie vai citi iesaistāmie resursi ir nepietiekami, lai, turpinot slimnīcu darbu ikdienas režīmā, nodrošinātu visu nepieciešamo reaģēšanas pasākumu veikšanu.

"Gatavojamies plānveida aprūpes pārorganizēšanai, Covid-19 pacientu ārstēšanu sāks arī vietējās slimnīcas," mikroblogošanas vietnē "Twitter" skaidro veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), piebilstot, ka drīzumā gaidāms nākamais solis - ārkārtas situācija nozarē. Patlaban šāda ārkārtas situācija vēl nav izsludināta.

Līdz ar to pašlaik Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) veiks izsaukumu prioritizēšanu atbilstoši esošajiem rīcības algoritmiem, savukārt slimnīcām prioritāri ārstniecība jānodrošina neatliekamiem, akūtiem un Covid-19 pacientiem.

Saskaņā ar VM skaidrojumu, NMPD pacientus nogādās stacionārā atbilstoši valstī noteiktajam hospitalizācijas plānam. Slimnīcu pienākums būs sniegt palīdzību visiem pacientiem, kas iestādes uzņemšanas nodaļā nogādāti ar NMPD brigādēm vai ieradušies paši.

Lai to nodrošinātu, slimnīcas nepieciešamības gadījumā pārplānošot plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu. VM uzsver, ka pacientiem, kuru plānveida ārstniecība būs atlikta, saglabāsies esošā rinda un, atjaunojoties plānveida palīdzības sniegšanai, viņiem vispirms tiks sniegts pakalpojums. Ja slimnīca arī pēc visu resursu koncentrēšanas nespēs nodrošināt ārstniecību neatliekamajiem, akūtajiem vai Covid-19 pacientiem, tai būs rakstveidā jāinformē Nacionālais veselības dienests un VM, lai operatīvi veiktu izmaiņas hospitalizācijas plānā.

VM informē, ka NMPD pacientus nogādās tuvākajā pieejamajā ārstniecības iestādē. Tas nozīmē, ka, piemēram, terapijas vai ķirurģijas profila pacients no Rīgas var tikt stacionēts arī Pierīgā esošajās slimnīcās - Ogrē, Tukumā, Jūrmalā - nevis universitātes slimnīcā, un pacients nevar izvēlēties stacionāru.