Rīgas domē sākta dienesta izmeklēšana par būvnieku karteļa uzvarām pašvaldības iepirkumos (1)

Mežaparka estrāde ir otrs dārgākais Rīgas projekts pēc Dienvidu tilta. Tā izmaksāja simts miljonus, ko pašvaldība ir aizņēmusies. Konkurences padome augustā paziņoja, ka estrādes būvētājs nav izraudzīts godīgi. Pie nozīmīgās kultūras celtnes būvēšanas firmu "LNK industries" un "Re & Re" apvienība tika, jo būvnieki slepenās sarunās tā bija vienojušies. Lai varētu vairāk nopelnīt.

To, vai par Mežaparka estrādes būvniecību netiek prasīts par daudz, bija jāvērtē Rīgas domes Īpašuma departamenta Iepirkumu komisijai. Tā neko aizdomīgu konkursā nepamanīja, lai gan tāmēs bija acīmredzams sadārdzinājums.

Būvdarbi estrādē Rīgas domei no 2017. gada izmaksājuši 78 miljonus plus PVN. Kā nauda tērēta, ne būvnieks ne pašvaldība neatklāj.

Tas esot komercnoslēpums. Līdz varas maiņai Rīgas domē tāmēm nevarēja piekļūt pat domes deputāti. Tagad situācija ir mainījusies.

Grīdas betonam būvnieks cenu bija noteicis 197 eiro kubikmetrā. Berga pieaicinātais eksperts konstatējis, ka tobrīd tirgus cena bija maksimums 90 eiro. Vēl lielāks sadārdzinājums ir piekārtajiem akustiskajiem griestiem. Būvnieka cena 503 eiro kvadrātmetrā.

Tirgus cena 160 eiro. Taču ievērojamākā pozīcija ir darba alga. Tā ir aptuveni trešā daļa no izmaksām. Būvnieks to noteicis 17,5 eiro stundā. Nešķirojot, vai strādnieks rok grāvi, pļauj zāli vai montē liftu. VID dati rāda, ka šādu algu saņem būvniecības jomas vadītāji.

Būvuzņēmums "Re & Re" noraida pārmetumus par sadārdzinājumu. Eksperts esot izrāvis atsevišķas pozīcijas no kopējā aprēķina. Tā darīt nedrīkstot.

Tāmes vērtēja un lēmumu par uzvaras piešķiršanu pieņēma Rīgas domes Īpašuma departamenta iepirkumu komisija. To vada Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins. Viņa vārds parādās visos Rīgas iepirkumos, kur Konkurences padome saskatījusi karteli. Rusins nepiekrīt, ka iepirkumā būtiski pārsniegtas tirgus cenas.

Dārgās pozīcijas esot neliela daļa no tāmes. Kopējā summa esot bijusi pieņemama. Komisijai bijušas tikai divas iespējas – vai nu konkursu turpināt, vai atcelt un sākt no jauna.

To nevarēja darīt, jo estrādi vajadzēja paspēt pabeigt līdz Skolēnu dziesmu svētkiem. Rusins ir pārliecināts, ka iepirkumu komisija nevarēja secināt, ka Rīga kļūs par karteļa upuri. Konkurences padomes atklājums viņam ir pārsteigums.

Galvenais arguments ir kontroltāme, ko sagatavoja estrādes projektētājs – Arhitekta Jura Pogas birojs. Tajā otrās kārtas kopsumma bija 54 miljoni, par 3 miljoniem vairāk, nekā solīja konkursa uzvarētāji. Arhitekts noraida aizdomas, ka tāme būtu mākslīgi uzpūsta, lai par būvnieku būtu mazākas bažas. Starpība radusies, jo biroja nolīgtais tāmētājs pieņēmis, ka cenas būvniecībā celsies straujāk, nekā tas bijis patiesībā.

Arī arhitektu biroja kontroltāmē grīdas betons, akustiskie griesti un ģipškartona starpsienas ir lētākas, nekā būvnieka piedāvātās. Darba samaksas stundas likme kontroltāmē noteikta 9 eiro 80 iepretim uzvarētāja aprēķinā 17,50.

Ievērojamās atšķirības no tirgus cenām ir radījušas aizdomas Rīgas domes vadībai, ka iepirkumu komisija rīkojusies nolaidīgi. Likums par mantas izšķērdēšanas novēršanu aizliedz ierēdņiem pirkt preces vai pakalpojumus par acīmredzami paaugstinātu cenu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vairākus gadus noklausījās lielāko Latvijas būvkompāniju vadītāju sarunas, kā sadalīt valsts un pašvaldību pasūtījumus. Izmeklētājus interesēja, vai būvnieku kartelī iesaistīti arī pasūtītāji – politiķi un valsts un pašvaldību amatpersonas. Pavasarī KNAB atzina, ka pierādījumu tam nav un lietu izbeidza.