"Tātad faktiski zinot, ka dabā šādi objekti, kas ir iekļauti darbu izpildes aktos, nepastāv, [amatpersonas] ir parakstījušas aktus, ka, jā, tādi ir izbūvēti, tālāk saskaņojušas rēķinu apmaksu un, protams, no valsts robežsardzes budžeta jau ir samaksāta nauda par faktiski neizbūvētiem objektiem," atklāj prokurore.
"De facto" zināms, ka par krāpšanu apsūdz "Igates" vadītāju Peilānu un viņa kolēģi, un par atbalstīšanu - divus agrākos robežsardzes darbiniekus – Uldi Zemmeru un Jolantu Ķikuti, kā arī būvuzraugu Valēriju Blusu.
Gan būvuzraugs, gan Peilāns raidījumam sacīja, ka apsūdzībai nepiekrīt.
"Robežsardze pasūtīja to visu. Mēs paši neizdomājām. Viņi pasūtīja, kā viņiem savā teritorijā ir labāk. Viņi šodien ikdienā lieto visu šo infrastruktūru. Mums no robežsardzes nav neviena aizrādījuma," atbild Peilāns.
Robežsardze "de facto" lakoniski norādīja, ka savās pārbaudēs kriminālpārkāpumus austrumu robežas izbūvē nav ieraudzījusi.
Lūgts komentēt prokurores teikto par izmaiņu neatspoguļošanu izpildīto darbu aktos, "Igates" vadītājs pauž, ka ar dokumentiem viss ir kārtībā: "Es esmu pārliecināts, ka neko tādu mēs neesam darījuši, un ja mēs esam tā darījuši, tad ir jābūt pretī papīriem, kāpēc mēs tā vai šitādi esam darījuši."
Valsts apsūdzības ieskatā pie būvniekam izdevīgākiem risinājumiem pieskaitāma, piemēram, līmētu koka konstrukciju izmantošana metāla caurteku vietā un skrūvpāļu izmantošana laipām pontonu vietā.
Tāpat prokurores ieskatā nelikumīga bijusi lētāka žoga uzlikšana uz Latvijas-Krievijas robežas. Vienošanās esot paredzējusi izbūvēt žogu ar noteiktu stieples diametru, bet praksē uzlikts žogs ar mazāku, pārliecināta prokurore.