Vai pieaugušās taksometru pakalpojuma cenas būs uz palikšanu? Skaidro eksperti (1)

"Taksometri tomēr ir luksusa pārvietošanās līdzeklis, nevis autobuss vai trolejbuss,"

skaidro Taksometru pārvadātāju nozares darba devēju organizācijas valdes loceklis Ilmārs Lancers. Viņš norāda, ka Latvijā zemo cenu pakalpojumus pirmie ieviesa "Alviksa" taksometri, tam sekoja "Panda Taxi", bet "Yandex Go" un "Bolt" šo praksi turpinājuši. Tādējādi secināms, ka cenu pieaugums nozarei zināmā mērā pat nācis par labu, un, lai nākotnē nodrošinātu lielāku interesi no potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem, cenas varētu būt jāceļ vēl vairāk, lai tās pielīdzinātu citu - turīgāku - valstu līmenim.

Vadītāju skaita dinamika

Pēc Autotransporta direkcijas sniegtajiem datiem, septembra sākumā reģistrēto autovadītāju skaits Taksometru vadītāju reģistrā bija 6315, kas ir par 17,1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Direkcijas sniegtie dati liecina, ka šā gada sākumā reģistrēto taksometru vadītāju jeb to personu, kuriem direkcija atļāvusi vadīt taksometru vai vieglo automobili, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi, kas tiek izsaukti un apmaksāti, izmantojot mobilo lietotni vai citā veidā, skaits pat pārsniedza 8000, tomēr kopš aprīļa ik mēnesi vadītāju skaits samazinājies, pašlaik nonākot zemākajā līmenī vismaz vairāk nekā pusotra gada laikā.

Autovadītāju skaits dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, protams, atšķiras. Piemēram, "Bolt" pārstāvis Ķezberis pauž, ka kopš maija, kad samazinājās epidemioloģiskie ierobežojumi Covid-19 novēršanai un tādējādi palielinājās pakalpojumu pieprasījums, vērojams arī pieaugums vadītāju skaita ziņā, kas izmanto "Bolt" platformu. Tomēr pieprasījums arvien ir augstāks par piedāvājumu. Tāpat uz tendenci, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, norāda arī transporta platformas "Yandex Go" sadarbības partneru attiecību vadītājs Latvijā Jānis Ķirsis, kurš atklāj, ka pandēmijas laikā "Yandex Go" aktīvo autovadītāju skaits samazinājās uz pusi. Vienlaikus vadītāju skaita samazinājumu piedzīvojušas arī taksometru kompānijas, kas neizmanto digitālās platformas, - SIA "Baltic Taxi" vadītāju skaits pandēmijā samazinājies apmēram četras reizes, tāpat sarucis arī AS "Rīgas taksometru parks" nodrošinātā "Red Cab" taksometru vadītāju skaits (kompānijā konkrētu samazinājumu neatklāja).

Iemesli, kādēļ taksometru vadītāju skaits pandēmijas laikā ir sarucis, neslēpjas tikai Covid-19 laikā noteiktajos ierobežojumos.

"Mūsuprāt, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pašlaik trūkst vadītāju, ir novecojusī taksometru nozares likumdošana, kas ir spēkā Latvijā. Tagad valdība koncentrējas uz valsts nodokļu modernizāciju, kas, lai gan pati par sevi ir ļoti laba iniciatīva, tajā pašā laikā norit, neņemot vērā nozares pašreizējo stāvokli un Eiropas pieredzi,"

skaidro Jānis Ķirsis. Viņš uzsver, ka, piemēram, viena arhaiska lieta, kas Latvijā joprojām pastāv, ir metāla taksometru skaitītājs - "novecojusi grāmatvedības ierīce, ko lietoja finanšu kontrolei, pirms parādījās viedtālruņi un tika ieviesta elektroniskā integrācija ar nodokļu iestādēm". Integrācija Latvijā tika īstenota pirms gada, un pašlaik visi finanšu dati tiek iesniegti reālā laikā, taču taksometru skaitītāji nozarē joprojām ir obligāti. Autovadītājiem [ar dzeltenajiem numuriem] tie ir jāiegādājas un jāpārvalda. Viedoklim, ka Latvijā pastāv problēmas saistībā ar taksometru skaitītājiem, piekrīt arī Taksometru pārvadātāju nozares darba devēju organizācijas pārstāvis Lancers, kurš skaidro, ka lielas problēmas nozarē izraisa fakts, ka tiešsaistes platformās braucienam pirms tā sākšanas tiek norādīta viena cena, tomēr, veicot braucienu, mainās paredzētie apstākļi, un vadītājs maršrutu šķērso ātrāk vai lēnāk, nekā sākotnēji paredzēts.

Tādējādi skaitītājā norādītā summa par braucienu atšķiras no tās, kas klientam noteikta pirms brauciena sākuma, kas, savukārt, izraisa nesakritības paša taksometra vadītāja un tiešsaistes platformas reģistros.

Reizē no 1.jūlija spēkā stājušās jaunas prasības taksometru vadītājiem - pirmkārt, pirms licences kartītes saņemšanas jāsamaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avanss 130 eiro apmērā kalendāra mēnesī par katru vieglo automobili, kas nozīmē, ka vadītājam šī summa jāsamaksā jau pirms pakalpojuma sniegšanas sākuma laika.

Otrkārt, no 1.jūlija spēkā stājusies arī jaunā prasība par informācijas saturu un formātu, kas pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem jāiesniedz Valsts ieņēmuma dienestam (VID). Tas nosaka pienākumu iesniegt tiešsaistē datus VID par sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili vai taksometru pēc katra brauciena, nevis reizi mēnesī, kā tas bijis iepriekš. Taksometru nozares pārstāvji gan minēja, ka otrā prasība būtiski neapgrūtina darbību (tikai finansiālā ziņā, jo bija jāmaina skaitītāji), bet vienlaikus ir vērtīgs palīgs nozares izkļūšanai no ēnu ekonomikas, kas ir nozīmīga problēma.

Vēl viena aktuāla problēma saistīta arī ar valodas apliecības iegūšanu, kas, pēc "Yandex Go" teiktā, prasa vairākus mēnešus, tādā veidā liedzot daudziem sākt darbu nozarē nekavējoties.

Tāpat "Rīgas taksometru parka" komercdirektore Anita Pakalniece min, ka viens no iemesliem, kādēļ daudzi nevēlas strādāt taksometru nozarē, īpaši pārvadājumos ar tā saucamajiem dzeltenajiem numuriem, ir noteikumi, kas uz ļoti līdzīgiem nosacījumiem ļauj pārvadājumus veikt arī vieglo automašīnu īpašniekiem. Šādi gadījumi paredz, ka vieglās automašīnas īpašniekam nav jāiegādājas skaitītājs, nav jāiegādājas arī printeris, un šīs ierīces nav nepieciešams saslēgt kopumā. "Līdz ar to ir palicis grūtāk konkurēt ar šādiem pārvadātājiem," saka Pakalniece.

Taksometri lidostā

Liela problēma Latvijas mērogā ilgstoši taksometru nozarē bijusi arī situācija pie lidostas "Rīga", kur tūristiem (un ne tikai) nereti par samērā īsiem braucieniem bijis jāpārmaksā. Kā norāda lidostas pārstāve Ilze Salna, darbam lidostā "Rīga" licencētos taksometrus, kas garantē augstu pakalpojumu kvalitāti un caurskatāmu cenu politiku, pasažieri var nolīgt brauktuvē, kas atrodas uzreiz pie izejas no atlidošanas termināļa. Izņemto licenču un līdz ar to pie termināļa pieejamo pakalpojumu sniedzēju skaitu lidosta tieši ietekmēt nevar - to nosaka kopējā situācija nozarē.

"Pēdējos mēnešos arī lidostā "Rīga", jo īpaši lielākas pasažieru plūsmas laikā, var novērot taksometru trūkumu, par ko pēdējā laikā jau ziņojuši mediji, - nozarē dažādu iemeslu dēļ ir samazinājies taksometru pakalpojumu sniedzēju skaits," saka Salna.

Viņa pauž, ka papildus taksometriem, kas saņēmuši speciālo licenci darbam lidostā, lidostas teritorijā ārpus specializētās taksometru līnijas savus pakalpojumus piedāvā arī citi taksometru pārvadātāji, kas Rīgas plānošanas reģionā saskaņojuši savus pārvadājumu tarifus un saņēmuši vispārējo licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Tāpat pasažieriem ir iespējams izsaukt taksometru, izmantojot kādu no mobilajām aplikācijām.

Lai sniegtu lidostai plašākas iespējas kompleksi uzraudzīt sniegto taksometru pakalpojumu kvalitāti, lidosta ir aicinājusi Satiksmes ministriju izvērtēt iespēju atjaunot normatīvajos aktos ierobežojumu lidostas "Rīga" teritorijā piedāvāt pakalpojumus bez saskaņošanas ar lidostu. Tāpat, pakāpeniski pieaugot lidostas pasažieru skaitam, lidosta vērsusies AS "Rīgas satiksme" ar lūgumu palielināt autobusa reisu skaitu, īpaši vakara stundās.

Tiešsaistes platformas pret klasiskajiem taksometriem

Tendence, kas iezīmē taksometru nozari pēdējo gadu laikā, ir straujā pāreja no veida, kā ļaudis izsauc taksometrus. Proti, ja agrāk visiem pašsaprotama bija metode taksometru kompānijām zvanīt vai izsaukt taksometru uz ielas, tad pašlaik lielā mērā dominējoša ir metode taksometru izsaukt un par to arī nereti norēķināties ar viedtālruņa palīdzību - izmantojot tiešsaistes platformas, piemēram, jau vairākkārt minētos "Bolt" vai "Yandex Go".

Autotransporta direkcijā atklāj, ka pašlaik lielākā daļa taksometru izsaukumu tiek veikti, izmantojot mobilās lietotnes, tomēr šobrīd nevarētu apgalvot, ka mobilās lietotnes "Bolt" un "Yandex Go" būtu pilnībā pārņēmušas visu pasažieru pārvadājumu tirgu, jo šos pārvadājumus var izsaukt tikai tie iedzīvotāji, kuriem ir viedtālrunis.

Pasažieri, kuriem šādu tālruņu nav vai kuri šim pakalpojumam kādu iemeslu dēļ neuzticas, aizvien izmanto iespēju izsaukt taksometru, zvanot pārvadātājam. Tāpat daļa pasažieru, dodoties no lidostas, joprojām izvēlas taksometru pakalpojumus bez lietotnes izmantošanas.

"Baltic Taxi" valdes loceklis Jānis Naglis skaidro, ka viņa ieskatā "Baltic Taxi" un līdzīgām taksometru firmām ir nākotne, jo šāda veida pakalpojuma sniedzēji piedāvā stabilas cenas, kas ir prognozējamas, ir redzamas un nav mainīgas. "Aplikāciju turētāji darbojas ar tā saucamo dinamisko tarifu, kas nozīmē, ka pakalpojuma cena var mainīties atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma.

Arī tagad mēs paši redzam, ka ļoti daudz klientu griežas pie mums, kur ir prognozējama cena, prognozējama nobraukuma samaksa. Tā ir mūsu niša. (..) Korporatīvo klientu skaits mums pieaug, to kompānijai parādījis augusts un jūlijs. Vieta nozarē mums būs," saka Naglis.

Tikmēr "Rīgas taksometru parka" pārstāve Pakalniece norāda, ka "Red Cab" zīmola nākotne tik pozitīva neizskatās un uzņēmums pašlaik vienkārši turoties pie cerības pārdzīvot pandēmijas laiku.

Vienlaikus taksometriem konkurenci, īpaši gada siltajā laikā, rada arī citi pārvietošanās līdzekļi, piemēram, iznomājamie elektriskie skrejriteņi, kuru attīstība arī zināmā mērā ietekmējusi cilvēku pārvietošanās paradumus. "Bolt" pārstāvis Ķezberis gan atklāj, ka skrejritenis galvenokārt paredzēts salīdzinoši īsiem braucieniem labos laikapstākļos, līdz ar to tam ir sava noteiktā mērķauditorija.

"Ar skrejriteni var braukt tikai viens cilvēks, ar to nevar pārvadāt kravu, līdz ar to vienmēr būs kaut kādi gadījumi, kad skrejritenis būs izdevīgāks un piemērotāks, bet būs arī gadījumi, kad taksometrs ir ērtākais un izdevīgākais (varbūt ne lētākais), bet noteikti parocīgākais veids, kā pārvietoties,"

norāda Ķezberis. Viņš pauž, ka pieprasījums pēc taksometriem elektroskrejriteņu pieejamības dēļ nav samazinājies.