Re:Check ⟩ Beinerte maldina par vīrusa mutācijām un vakcīnu izraisītajām nāvēm (79)

Vīrusa izcelsme joprojām neskaidra

Autore raksta, ka pandēmijas sākumā tika noliegts, ka jaunais vīruss izcēlies no laboratorijas, bet

“pēkšņi šā gada pavasarī viss mainījās. Tagad ASV valdošās straumes mediji “The Wall Street Journal”, “Politico” un pat “The Vanity Fair” atzīst, ka jaunais vīruss, protams, ir no laboratorijas [..].”

Tā gluži nav. Minētie mediji neatzīst, ka “vīruss, protams, ir no laboratorijas”, bet gan to piemin kā vienu no tā izcelšanās variantiem, jo vīrusa izcelsme joprojām ir neskaidra. Piemēram, rakstā par Pasaules veselības organizācijas (PVO) veikto izmeklēšanu par vīrusa izcelsmi Politico piemin PVO pārstāvju izteikumus, ka vīrusa noplūde no laboratorijas ir "iespējama", taču arī norāda, ka izmeklēšana turpinās un nekādi rezultāti vēl nav zināmi. Līdzīga analīze ir The Wall Street Journal, kurā secināts, ka "jautājums, vai pandēmiju izraisīja negadījums laboratorijā, joprojām ir neatbildēts." Savukārt Vanity Fair atspoguļo, kā kavēta izmeklēšana par vīrusa izcelsmi. Par to, kas laika gaitā mainījies teorijā par vīrusa izcelšanos no laboratorijas, rakstīja arī Re:Check.

Re:Check jautāja par to autorei. Viņa norāda, ka līdz šā gada pavasarim teoriju par laboratoriju "sauca par marginālu sazvērestības teoriju, bet tagad šādu iespēju pieļauj arī šie mediji." "Pēc Jūsu aizrādījuma vēlreiz iedziļinoties avotos, redzu, ka vārda "atzīst" vietā varbūt precīzāk būtu bijis lietot vārdu "pieļauj," atbild Beinerte.

Jāpiemin, ka ASV prezidents Džo Baidens maijā uzdeva izlūkdienestiem pastiprināt centienus izmeklēt Covid-19 izcelsmi, tai skaitā teoriju, ka tā nākusi no laboratorijas Ķīnā. Pagaidām gan izmeklēšana nav devusi cerētās atbildes, taču Baidens solījis, ka centienus turpinās, līdz tās saņems.

Tā kā zinātniekiem nav pietiekami daudz pierādījumu par SARS-CoV-2 izcelsmi, pagaidām netiek izslēgta neviena hipotēze. Tomēr daudzi infekcijas pētnieki piekrīt, ka visticamākais scenārijs ir tāds, ka vīruss attīstījās dabiski un izplatījās no sikspārņa vai nu tieši cilvēkam, vai caur starpposma dzīvnieku, lai arī netiek izslēgta iespēja, ka tas izkļuvis no laboratorijas. Lielākā daļa jauno infekcijas slimību sākas ar izplatīšanos dabā, kā tas bija ar HIV, gripas epidēmijām, Ebolas uzliesmojumiem un koronavīrusiem, kas izraisīja SARS epidēmiju 2002. gadā un Tuvo Austrumu elpošanas sindroma (MERS) uzliesmojumu 2012. gadā. Taču pat tad, ja vīruss nācis no laboratorijas, zinātnieki pieļauj, ka tas bijis pēc saskarsmes ar dzīvnieku.

To paudis arī bijušais ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) vadītājs Roberts Redfīlds: “Nav nekas neparasts, ka laboratorijā pētītie elpceļu patogēni inficē laboratorijas darbinieku,” martā sacīja Redfīlds. Uz viņu atsaukusies arī Beinerte, sakot:

“Kad drīz pēc tam jaunā koronavīrusa saistību ar laboratoriju pieļāva arī dr. Roberts Redfīlds, virusologs un ilggadējs ASV Slimību profilakses un kontroles centra direktors, mediji nekavējoties pasludināja viņu par sazvērestības teoriju vērpēju.

(..) Ikviens, kas atļāvās apsvērt atšķirīgu hipotēzi vai uzdot neērtus jautājumus, tika klasificēts kā rasists un ķīniešu nīdējs, publiski izsmiets, kaunināts vai pat atlaists no darba – kā minētais dr. Redfīlds.”

Arī tā vis nebija. Redfīlds par CDC vadītāju kļuva 2018. gadā, kad viņu amatā iecēla bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Pirms tam viņš bija Merilendas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, kurš specializējies infekcijas slimībās, sevišķi AIDS. Amatu viņš atstāja 2021. gadā, kad ASV prezidenta amatā stājās Džo Baidens un viņa vietā iecēla citu speciālisti. Tātad Redfīlds nedz bija ilggadējs CDC vadītājs, nedz viņu atlaida saistībā ar izteikumiem par Covid-19. Turklāt par koronavīrusa izcelsmi no laboratorijas Redfīlds runāja pāris mēnešus pēc amata atstāšanas.

Beinerte atzīst, ka “pārskatījusies gadskaitļus” un Redfīlda nodēvēšana par ilggadēju CDC vadītāju bijusi “cilvēciska kļūda.”

Vakcīna neizraisa vīrusa mutācijas

Slejas autore turpina ar pieņēmumu, ka tieši vakcīnas izraisījušas vīrusa delta paveidu, atsaucoties uz franču virusologu, Nobela prēmijas laureātu Lūku Montanjē:

“Pēc zinātnieka domām tieši vakcīnas ir izprovocējušas deltas paveidu. Tādēļ vakcināciju pandēmijas laikā dr. Montagnjē vērtē kā “nepieļaujamu zinātnisku un medicīnisku kļūdu“.”

PVO video skaidrots, kā varianti attīstās: vīrusā ir molekulas (nukleotīdi), kas veido dažādas kombinācijas. Vīrusa genoma sekvencē šādu kombināciju ir tūkstošiem. Ik reizi, kad vīruss izplatās, tas sekvenci kopē. Taču mēdz gadīties, ka kopēšanas laikā kombinācija var pamainīties. Tā veidojas jaunas variācijas – citreiz vājākas par oriģinālu, citreiz spēcīgākas. PVO arī skaidro, ka tad, kad vīruss plaši izplatās un inficē, palielinās iespēja tam mutēties. Jo vīrusam vairāk iespēju izplatīties, jo vairāk tas pavairojas.

Arī CDC vadlīnijās skaidrots, ka vakcīnas nevar pavairot vīrusu. Nav arī pierādījumu, ka kāda no vakcīnām izraisītu jaunus vai bīstamākus Covid-19 variantus. Medicīnas eksperti, kuri portālā Health Desk atbild uz uz žurnālistu jautājumiem, uz jautājumu, vai vakcīnas var izraisīt jaunus vīrusa paveidus, atbildēja, “kad cilvēks ir vakcinēts, viņiem ir mazāka iespēja saslimt un pārnēsāt vīrusu, tāpēc viņiem ir mazāka iespēja saslimt un pārnest Covid-19 vīrusu variantus.”

Turklāt delta paveids pirmo reizi tika konstatēts Indijā 2020. gada oktobrī – vēl pirms sākās iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19. Indijā vakcinācija sākās šogad janvārī, trīs mēnešus pēc tam, kad izveidojās delta paveids.

Par šo izteikumu Beinerte neizteicās, sakot, ka šo jautājumu “labāk pāradresēt dr. Montanjē”.

Vai pamatoti salīdzināt Izraēlas un Indijas datus?

Beinerte norāda uz Izraēlu, kurā, neraugoties uz salīdzinoši labo vakcinācijas līmeni, arvien daudzi inficējas ar Covid-19, un salīdzina ar jauno gadījumu skaitu Indijā:

“Tiesa, ziņas no Izraēlas liecina par ko citu. Valsts, kas vēl nesen lepojās ar pasaulē lielāko vakcinēto iedzīvotāju procentu, tagad ir kļuvusi par pasaules līderi saslimstības ziņā: saskaņā ar Oksfordas universitātes Pētniecības centra datiem patlaban Izraēlā ir 1013,81 no jauna inficēto pret miljonu iedzīvotāju. Kurpretim Indijā, kas nav pat starp 125 pasaulē vakcinētākajām valstīm, ir tikai 27,76 jauni saslimšanas gadījumi pret miljonu iedzīvotāju.”

Izraēla vakcināciju sāka viena no pirmajām, pašlaik tur pilnībā vakcinēti aptuveni 64% iedzīvotāju. Šovasar Izraēlā sākās straujš saslimstības pieaugums, ko eksperti skaidro galvenokārt ar vīrusa delta varianta izplatību, iespējams, pāragru ierobežojumu atcelšanu un vakcīnu nodrošinātās imunitātes samazināšanos ar laiku. Taču salīdzinājumam ar Indiju Beinertes rakstā trūkst konteksta. Vairāki pētnieki skaidrojuši, ka Indijas oficiālā inficēto un mirušo statistika rāda daudz labāku ainu, nekā ir īstenībā. Tiek rēķināts, ka šīs vasaras Covid-19 saslimšanas vilnī Indijā uz katru pozitīvo testu bija vēl vidēji 33 inficēti cilvēki, kas statistikā netika iekļauti, un ticams, ka ar vīrusu saskārušās pat divas trešdaļas visu iedzīvotāju. Oficiāli tika ziņots, ka ar Covid-19 Indijā nomira ap 400 tūkstošiem cilvēku, taču pētnieki lēš, ka patiesais mirušo skaits bija no 3,4 līdz pat 4,9 miljoniem, tātad līdz pat 12 reizēm lielāks. Tas secināts, izmantojot vairāku štatu mirstības datus un iedzīvotāju aptaujas.

Mirstības dati – bez konteksta

Autore rakstā liek noprast, ka mirstība no Covid-19 Latvijā nemaz neesot bijusi tik liela:

“Pēdējos desmit gados Latvijā ik gadu mirst ap 28 tūkstošiem cilvēku. Piemēram, 2015. gadā nomira 28478, 2017. gadā 28757, 2018. gadā 28820. Bet 2020. gadā, kad jau plosījās nāvīgā sērga, Latvijā kopumā ir nomiruši 28854 cilvēki. Tātad par 34 cilvēkiem vairāk nekā 2018. gadā.”

Beinerte kā piemēru min faktu, ka 2020. gadā nomiruši par 34 cilvēkiem vairāk nekā 2018. gadā. Salīdzinājumam viņa izvēlējusies 2018. gadu, kurā mirušo skaits smagās gripas epidēmijas dēļ bija līdz tam augstākais pēdējo septiņu gadu laikā. Taču Beinerte nepiemin 2019. gadu, kad Latvijā kopumā nomira 27719 cilvēki – tātad par 1135 cilvēkiem mazāk nekā 2020. jeb pirmajā pandēmijas gadā. Re:Check arī rakstīja par Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Mihails Hazana portālam Delfi teikto, ka tad, ja nebūtu bijis Covid-19, pērn Latvijā būtu mirstības samazināšanās rekords.

Tāpat slejā nav pieminēts, ka šā gada janvārī un februārī Covid-19 dēļ Latvijā bija izteikti augstāka mirstība nekā iepriekšējos piecos gados. To apliecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt lielā Covid-19 pacientu skaita dēļ veselības aprūpes sistēma augstākās saslimstības mēnešos nespēja nodrošināt visus pakalpojumus ar citām slimībām sirgstošajiem pacientiem.

“Ja autora uzdevums ir lasītāju biedēt, tad, protams, vajag teikt, ka 2020. gadā nomira par 1135 cilvēkiem vairāk nekā 2019. gadā, neatšifrējot, no kā tieši šie cilvēki ir nomiruši. Jo Latvijā puse nāves gadījumu joprojām piekrīt asinsrites slimībām un ļaundabīgiem audzējiem. Bet, manuprāt, daudz svarīgāk ir pateikt lasītājam, ka Latvijā mirstība no Covid nepārsniedz 2%,” pauž Beinerte. Viņa arī norāda, ka ir pārslimojusi Covid, un zinot, “kā tas ir.”

VAERS datubāze nepierāda nāves iemeslu

Autore arī piemin ASV Vakcīnu nevēlamo notikumu ziņošanas sistēmu VAERS. Viņa raksta, ka, atsaucoties uz publiskotajiem datiem, kopš 2020. gada 30. novembra pēc Covid-19 vakcīnu saņemšanas

“reģistrēti 13 627 nāves gadījumi, 2 826 646 blakņu gadījumi, 1429 augļa nāves gadījumi grūtniecēm un 17 794 mūža invaliditātes gadījumi. [..] Tātad nepilnos deviņos mēnešos no Covid vakcīnām ir reģistrēts vairāk nekā divas reizes lielāks nāves gadījumu skaits nekā pēc visām vakcīnām pēdējo 30 gadu laikā.”

Taču autore nepiemin, ka ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) noteikusi par pienākumu mediķiem ziņot VAERS par jebkuru nāvi pēc vakcinācijas pret Covid-19, pat ja nav skaidrs, ka vakcīna ir nāves cēlonis. Tā kā VAERS jebkurš var iesniegt ziņojumu, datubāzi bieži izmanto dezinformācijai. Vairāk par šo datubāzi Re:Check rakstīja šeit un šeit. Uz to, ka VAERS nevar izmantot kā informācijas avotu par vakcīnu blaknēm, atkārtoti norādījuši arī ASV faktu pārbaudītāji, piemēram, šeit, šeit un šeit.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!