Pārtikas cenas augs straujāk nekā citus gadus. Veikalu plauktos sadārdzinājums jau novērots atsevišķām precēm (1)

Kāpēc kādam no veikalu plauktos pieejamā skābā krējuma iepakojumam vēl nesen cena bija 1,49 eiro, bet tagad jau 1,75 eiro, veidojot 17% kāpumu? Ir eksperti, kuri uzskata – kāpums ir pamatots.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe norādīja: "Nu, skatāmies – viss pieaudzis. Es pat nevaru iedomāties pilnīgi nevienu lietu, kas ir kļuvusi lētāka.

Visas sastāvdaļas, no kā sastāv gatavais produkts veikala plauktā, ir kļuvušas dārgākas. Tad produktam ir jākļūst dārgākam."

Ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata – ja kāds grib tik dārgi tirgot, tad lūdzu, bet jāšaubās, vai cilvēki pirks, ja vienlaikus citi krējuma piedāvājumi ir par adekvātākām cenām nekā pieminētais gadījums par 1,75 eiro. "Piena produktiem nav šobrīd šāda cenu pieauguma," viņš norādīja.

Ja salīdzina šī un pagājušā gada augustu, tad ir produkti, kam cenas kāpušas strauji kartupeļiem (+26,9%), olīveļļai +10,5%, citām pārtikas eļļām (+18,9%), mājputnu gaļai (+15,7%), dārzeņiem (+12,9%), rīsiem (+10%).

Taču ir arī produkti, kam cenas kritušās: svaigiem augļiem par 8,7%, sviestam par 3,5%, saldētām jūras veltēm par 3,5%, bet saldumiem par 3,4%.

Pienam, no kā ražots krējums, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, cena cēlusies par 4,4%. Bet kāpēc tad veikala plauktā pieaugums ir jau ap 17% liels?

Argumenti ir šādi: cenas augušas liellopu barībai, it īpaši rapsim un arī graudiem. Tāpat gāzei un degvielai, kas vajadzīga ražošanai, piegādei, siltumam. Strādniekiem celta minimālā alga. Tas viss atspoguļojas cenā. Ap gadu miju vai nākamā gada pirmajā ceturksnī Gulbe prognozē augstāko kāpumu cenām.

"Viņas vēl ies uz augšu, pašlaik vēl nav, nu galīgi nav uzgājušas. Līdz šim mēs runājām par tiem kāpumiem – par dažiem procentiem pēdējos gados. Tagad mēs runājam par divciparu skaitli," viņa sacīja.

Tā vedina domāt arī krietni dārgāk kļuvušā krējuma ražotājs "Food Union". Uzņēmuma ģenerāldirektore Irēna Holodnaja sacīja: "Izejvielu, lielākoties saldā krējuma, cukura un citu piedevu, bet arī svaigpiena, kā arī iepakojumu cenas sāka pieaugt jau šī gada sākumā. Šobrīd, kad papildus pieaugušas arī degvielas un elektroenerģijas cenas, bet arī iepakojuma cenas turpina tikai augt, neredzam tālāku iespēju atlikt produktu pārdošanas cenu paaugstinājumu tirgotājiem. Cenas esam paaugstinājuši vidēji 10% apmērā, kas ir mazāk nekā faktiskais izejvielu un citu izmaksu pieaugums."

Gala cenu veikalā, protams, nosaka tirgotāji, kas kā galveno pamatojumu cenu kāpumam min tieši energoresursu vairākkārtīgo padārdzināšanos. Uzņēmuma "RIMI Latvi" kategoriju departamenta direktors Milans Blūms uzsvēra: "Ir fakts, ka vēl iepriekšējais cenu pieaugums pienam nav beidzies, bet jau nākamais ir klāt. Tātad pieaugums noteikti būs vēlreiz un vēl viens."

Tomēr kopumā līdz šim pārtikas cenu pieaugums gada laikā ir bijis aptuveni divi procenti. Nav šaubu, ka kaut kāds pieaugums vēl būs. Taču ne dramatisks, uzskata Strautiņš.

"Ja mēs runājam par piena produktiem – tajā pašā laikā tie ir lētāki, nekā bija pirms četriem gadiem, kad slavenais burbulis bija – ļoti dārgs bija sviests un arī dārgi piena pulveri.

Protams, mēs nepērkam veikalā piena pulveri, bet tas ir tā kā savienoto trauku princips, ka caur piena pulvera cenām arī svaigo produktu cenas tiek ietekmētas," skaidroja ekonomists.

Viņš piebilda: "Tā ka ar piena produktiem nenotiek nekas īpašs un nekas īpašs nav gaidāms. Cūkgaļai tikko bija augstākā cena pasaulē. Tur varbūt, iespējams, būs samazinājums. Katram produktam savs stāsts. Kafija savukārt ir dārga, jo bija sausums dienvidos."

Ir arī labā ziņa – lai arī kura no prognozēm izrādītos pareizā, iedzīvotāju pirktspēja ir stipri kāpusi. Vidējā "uz rokas" saņemtā jeb neto alga kopš kritiena ekonomiskajā krīzē 2010. gadā tagad ir ļoti pieaugusi. Bet pārtikas cenas kāpušas salīdzinoši nedaudz. Tādēļ, Strautiņa ieskatā, visticamāk, pat sliktākās prognozes gadījumā vidējais Latvijas iedzīvotājs ar tagadējiem ienākumiem arvien vēl varēs atļauties nopirkt ievērojami vairāk pārtikas, nekā tas bija pirms desmit gadiem.