10 miljonu eiro parāds un pārejas uzņēmumu veidošana. Profesore vērtē ēstuvju tīkla "Tokyo City" stratēģiju (5)

Kā nosaka Krimināllikuma 217. pants par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu var noteikt soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.

Kopumā tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšana ilga vairāk nekā gadu. 2019. augustā piemēroti sodi: divu restorāna filiāļu direktorēm Dacei Gaspažiņai - Koreckai un Gunai Rožickai piemēroti 4300 eiro sodi un atņemtas tiesības divus gadus nodarboties ar komercdarbību. Tāpat viņām abām kopā bija jāsamaksā 21 tūkstotis eiro, kas viņu veiktajos aplokšņu darījumos bija fiksēts kā nenomaksātā nodokļa daļa un par ko savas liecības bija snieguši uzņēmuma darbinieki.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurors Mārtiņš Jansons pastāstīja, ka, lemjot par sodu, izvērtējis arī "Gan bei" gadījumu: "Es pēc analoģijas skatījos, vadījos, ja sods sasniegtu vienu trešdaļu no valstij nodarītā kaitējuma. Vienā gadījumā viena uzņēmuma interesēs tas noziedzīgais nodarījums tika radīts kaitējums 8674 eiro, otrs 12 911.

Līdz ar to 4300 [eiro] vienā gadījumā ir faktiski puse, otrā faktiski viena trešdaļa sanāk. Uzskatīju, ka, izvērtējot visus apstākļus, tas ir atbilstošs sods.

Abas apsūdzētās personas ir bijušas uzņēmuma direktores, faktiski vadīja šos uzņēmumus, bet īpašnieki - citas personas, arī valdes loceklis bija cits."

Arī tiesnese Ina Baiko sodus atzīst par samērīgiem: "Manā skatījumā šajā konkrētajā gadījumā šādas vienošanās viennozīmīgi kalpo sabiedrības interesēm un viennozīmīgi atturēs citus no nodarījuma izdarīšanas, jo naudas sods ir sods, ko personai jāsamaksā no personīgiem līdzekļiem. Un, lai izdarītu noziedzīgus nodarījumus nākotnē, personas varbūt padomās, vai šo sodu viņi vēlas saņemt vai ne."

Nekādu sodu gan neguva Dmitrijs Tribuncovs, kurš visos trijos "Tokyo City" uzņēmumos tobrīd bija valdes loceklis. Sodu nav saņēmuši arī paši uzņēmumi, kuru interesēs tad tika maksātas aplokšņu algas.

Juridiski šādu iespēju sauc par piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem juridiskām personām. "Daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskām personām par to interesēs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kriminālprocesa mērķis netika sasniegts, (..) jo uzņēmumi, pret kuriem uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, tika likvidēti," atklāja prokurors.

2017. gadā līdzās jau pieminētajam kriminālprocesam Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumiem "Tokyo City" ir sarēķinājis kopējās neiemaksātās sociālās iemaksas laika periodā no 2016.gada vidus līdz 2017.gada beigām. Kopējā summa trim uzņēmumiem ir deviņi miljoni eiro.

No tiem 600 tūkstoši eiro ir aplēstā pamatsumma, kurai klāt ir soda naudas, kas sociālajām iemaksām ir 300% apmērā, kā arī apjomīgas kavējuma naudas. Kriminālprocesā šī summa netika iekļauta, jo tās ir tikai aplēses un liecību par to īsti nav.

Izvairās no vairāk nekā 10 miljonu atmaksas valstij

2021. gada 3. septembrī TV3 Ziņu rīcībā esošā informācija liecināja, ka uzņēmums, kuram pieder "Tokyo City" restorānu tīkls jaunizveidotu uzņēmumu aizsegā centies izvairīties no vairāk nekā 10 miljonu atmaksas valstij.

Pēc tam, kad VID par aplokšņu algām un izvairīšanos no nodokļu nomaksas "Tokyo City" pārvaldītājiem – SIA "Resto Court", SIA "Restograd" un SIA "Stollons" centās piedzīt 10 miljonu parādu – tos 2018. gadā likvidēja.

Vietā izveidojot SIA "Tokyo City" un SIA "TC-11". Tagad, izmantojot tiesības par parādu piedziņu bezstrīda kārtībā, vairāk nekā 10 miljoni eiro tiks piedzīti no šiem uzņēmumiem. Situācijas, kad uzņēmēji cenšas izvairīties no nodokļu parādu atmaksas, izmantojot tā sauktos pārejas uzņēmumus, nodokļu administratoru ikdienā nav retums.

Shēma vienkārša – uzņēmumus, kuram VID piemērojis soda sankcijas, tiek likvidēts, tā vietā izveidojot jaunus uzņēmumus un turpinot iepriekšējo saimniecisko darbību.

"Izkārtne tam ir viena visu laiku, bet ik pa laikam nomainās rekvizīti, vai kases čeki nomainās. Mēs kā nodokļu administratori to uzzinām, skatoties, kas notiek ar nodokļu parādu piedziņu. Šajās situācijās reizēm tiešām bija tāda bezspēcības sajūta – ir bijis uzņēmums ir izveidoti parādi – šis uzņēmums, kā mēs vienkārši sakām, tika nomests, vietā ir cits, dara to pašu, bet nekādas sankcijas par to nevaram piemērot," komentēja Santa Garanča, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore.

"Ja uzņēmums ar parādiem tiek pamests un tā vietā sāk darboties jauns uzņēmums ar tiem pašiem aktīviem, tad mēs vēršamies ar tiem pašiem pret jauno uzņēmumu ar lēmumu par bezstrīdus piedziņu. Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad ir virkne, tai skaitā arī tepat Rīgā, mums zināmas iecienītas sabiedriskās ēdināšanas vietas, kuras ir saskārušās ar šo procesu – publiski par to izvairās runāt, jo apliecina pierādījumi un arī tiesa ir atzinusi," situāciju komentēja Santa Garanča, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore.

Pēc Firmas.lv datiem ēstuvju tīkla līdzīpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Krievijas federācijas pilsonis Aleksejs Sļuzovs.

Darbu aptur visi "Tokyo City" restorāni

6. septembrī darbu apturēja visi "Tokyo City" restorāni un piegādes dienests, jo pret to "negaidīti ir vērsies Valsts ieņēmumu dienests (VID)", informē SIA "Tokyo City" izpilddirektore Gaļina Gaile.

Pēc Gailes teiktā, VID nespējot piedzīt nodokļu parādus no trīs uzņēmumiem -

SIA "Resto Court", SIA "Stollons" un SIA "Restograd", kas tika likvidēti 2019. gadā un kuri Latvijā iepriekš bija analoģiskas franšīzes ņēmēji, nolēmis šo kompāniju parādu 10,5 miljonu eiro apmērā piedzīt no "Tokyo City".

Uzņēmuma ieskatā tas darīts nepamatoti.

Gaile norādīja, ka uzņēmums "Tokyo City" Latvijas tirgū darbojas kopš 2017. gada nogales un līdz 2021. gadam nekad iepriekš no VID nebija saņēmis nevienu brīdinājumu vai oficiālu pieprasījumu, kas liecinātu par šāda parāda esamību.

Vienlaikus šā gada 9. augustā "Tokyo City" saņēma VID lēmumu par piespiedu nodokļu parādu piedziņu, ko valsts institūcijai iepriekš nebija izdevies piedzīt no minētajiem trim franšīzes uzņēmumiem. VID ieskatā šo uzņēmumu nodokļu pārņēmējam ir jābūt "Tokyo City". Dažu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas tika bloķēti uzņēmuma galvenie norēķinu konti, faktiski apturot "Tokyo City" saimniecisko darbību.

Sarunas ar VID pārstāvjiem par situācijas risinājumu ilgušas trīs nedēļas. VID piedāvājis divus variantus - tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) vai arī labprātīgās nomaksas grafiku. Pārrunu laikā ik dienu tiek aprēķināti papildu soda procenti 5000 eiro apmērā, sacīja Gaile.

Viņa teica, ka uzņēmumam procesuāli neesot tiesību vērsties tiesā līdz VID ģenerāldirektores atbildes saņemšanai uz "Tokyo City" sūdzību.

"Cenšoties rast kaut kādu pozitīvu risinājumu, kas ļautu saglabāt uzņēmumu un vairāk nekā 250 darba vietas, bijām spiesti noslēgt vienošanos ar VID par nodokļu parādu labprātīgas nomaksas grafiku, lai uzņēmums vispār spētu izdzīvot līdz tiesai. Tomēr VID mūsu labprātīgas nomaksas grafikā norādītās summas nosauca par nepietiekamām, pie tam atsakoties nosaukt summas, kuras VID būtu gatavs izskatīt.

Ja šāda situācija turpināsies, līdz taisnīgas tiesas brīdim mums nebūs nekādu iespēju saglabāt uzņēmumu un darba vietas mūsu darbiniekiem," norāda G. Gaile. Savas pastāvēšanas laikā SIA "Tokyo City" valsts budžetā nodokļos ir iemaksājusi vairāk nekā 6 miljonus eiro, tajā skaitā ik mēnesi darbaspēka nodokļos tiek samaksāti vairāk nekā 120 000 eiro.

Līdzīgi kā daudzi nozares pārstāvji, uzņēmums piedzīvoja īpaši smagu periodu Covid-19 ierobežojumu dēļ, tāpēc "Tokyo City" izmantoja arī iespēju saņemt valsts atbalstu un nodokļu maksājumu atvieglojumus.

No valsts institūcijām netika saņemti nekādi pārmetumi vai atteikumi, kas ļautu domāt, ka uzņēmums būtu rīkojies nepareizi. Kā zināms, likums paredz, ka uz šādu atbalstu varēja pretendēt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz ierobežojumiem godprātīgi bija nomaksājuši visus nodokļus. Kopējais valsts atbalsts sasniedza gandrīz 1 miljonu eiro.

Ja VID rīcības dēļ uzņēmums būs jāslēdz, tas nozīmē, ka visa valsts sniegtā palīdzība galarezultātā būs bijusi bezjēdzīga, jo uzņēmums tāpat vairs nepastāvēs un darba vietas tiks likvidētas," sacīja Gaile.

Viņa uzsvēra, ka tad, ja šāda situācija turpināsies, līdz "taisnīgas tiesas brīdim" uzņēmumam nebūs nekādu iespēju saglabāt kompāniju un darba vietas tās darbiniekiem.

Gaile arī atzīmēja, ka savas pastāvēšanas laikā "Tokyo City" valsts budžetā nodokļos ir iemaksājusi vairāk nekā sešus miljonus eiro, tajā skaitā ik mēnesi darbaspēka nodokļos tiek samaksāti vairāk nekā 120 000 eiro.

Līdzīgi kā daudzi nozares pārstāvji, uzņēmums piedzīvoja īpaši smagu periodu Covid-19 ierobežojumu dēļ, tāpēc "Tokyo City" izmantoja arī iespēju saņemt valsts atbalstu un nodokļu maksājumu atvieglojumus. No valsts institūcijām netika saņemti nekādi pārmetumi vai atteikumi, kas ļautu domāt, ka uzņēmums būtu rīkojies nepareizi. Uz šādu atbalstu varēja pretendēt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz ierobežojumiem godprātīgi bija nomaksājuši visus nodokļus.

Kopējais valsts atbalsts sasniedza gandrīz vienu miljonu eiro. Ja VID rīcības dēļ uzņēmums būs jāslēdz, "Tokyo City" ieskatā tas nozīmē, ka visa valsts sniegtā palīdzība galarezultātā būs bijusi bezjēdzīga, jo uzņēmums tāpat vairs nepastāvēs un darba vietas tiks likvidētas.

Profesore vērtē uzņēmuma stratēģiju 

Biznesa augstskolas "Turība" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes profesore Rosita Zvirgzdiņa portālam "Apollo.lv" pastāstīja par to, kā vērtējama ēstuvju tīkla "Tokyo City" stratēģija: "Katram uzņēmumam ir savi mērķi un stratēģija. No uzņēmējiem esmu dzirdējusi versijas, ka pārāk lielais nodokļus slogs valstī apgrūtina veikt uzņēmējdarbību. Tādēļ rodas šādas situācijas, ka tiek nemaksāti nodokļi. Šis jautājums būtu jārisina globāli valsts līmenī.

Uzskatu, ka valstī vēl joprojām nav sakārtota likumdošana. Katru likumu var "apiet ar līkumu". Šajā situācijā "Tokyo City" tiek likvidēts, izveidojot jaunu uzņēmumu un turpinot veikt saimniecisko darbību. Līdz ar to VID neizdevās piedzīt parādus. Šis jau nav pirmais gadījums, ka vainīgos nevar sodīt. Sākt ar sakārtotu likumdošanu."

Rosita Zvirgzdiņa uzskata, ka uzņēmuma vadība bija pārdroša, veicinot šo ēnu ekonomiku.

"Tā kā līdzīpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Krievijas federācijas pilsonis, pieļauju, ka veikti fiktīvi darījumi, lai tiktu pie skaidras naudas. Lai maksātu aplokšņu algas ir vajadzīga skaidra nauda.

Diversifikācija ir organizācijas darbības paplašināšana, iesaistoties jaunās darbības nozarēs. Izšķir saistīto un nesaistīto diversifikāciju. Saistītā – vienas nozares uzņēmumi, nesaistītā – dažādu nozaru uzņēmumu apvienība. Šajā situācijā nav izslēgts, ka uzņēmums piekopis diversificēto uzņēmējdarbību.

Lai atzītu uzņēmuma pārejas faktu un secinātu, ka ir notikusi uzņēmuma vai uzņēmuma patstāvīgas daļas nodošana, ir būtiski konstatēt, ka ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir pietiekams patstāvīgas, neatkarīgas saimnieciskās darbības veikšanai.

Līdz ar to faktisko apstākļu izvērtējums šajā kontekstā veicams, apsverot, vai ieguvējam ir nodots viss, kas ir nepieciešams pastāvīgai saimnieciskās darbības turpināšanai. Savukārt tas, kāds elementu kopums ir pietiekams, ir atkarīgs no konkrētā saimnieciskās darbības veida. Iespējams, ka arī šajā situācijā uzņēmums veicis šādu pāreju.

Nav viennozīmīgs vērtējums par "Tokyo City" uzņēmējdarbību. Pozitīvais, ka tiek radītas darba vietas valstī, bet protams negatīvais, ka netiek maksāti nodokļi un tiek veicināta ēnu ekonomika."