Dažiem viņa ir pioniere sieviešu seksualitātes izpētē, bet citiem tikai turīga sieviete, kas kontaktējās ar ietekmīgiem cilvēkiem.
Marija Bonaparte (1882-1962) bija Napoleona Bonaparta un karalienes Elizabetes II vīra prinča Filipa radiniece.
Marija bija titulēta princese, bet vairāk par visu viņu interesēja sieviešu orgasms un psihoanalīze. Viņa kļuva par studenti un kādā brīdī pat izglāba Zigmundu Freidu (ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs; - redz. piez.)
Tiesa gan, pats svarīgākais, ka Bonaparte bija brīva sieviete. Kā raksta viņas biogrāfi, viņa bija daudzpusīga personība, vienlīdz pamanāma gan zinātnieku vidē, gan aristokrātiskajās aprindās. Un pastāvīgi centās saprast, kā darbojas sievietes orgasms.
Princese
Marija Bonaparte piedzima Parīzē turīgā un slavenā ģimenē. Viņas vecāki bija Marija Fēliksa Blanka un franču princis Rolāns Napoleons Bonaparts, imperatora Napoleona Bonaparta brāļa Lusjēna Bonaparta mazdēls. Viņas vectēvs Fransuā Blanks bija veiksmīgs un ļoti turīgs uzņēmējs, kurš atvēra Montekarlo kazino Monako.
Bet Marijas Bonapartes dzīve bija aptumšota no pirmās dienas. Viņa gandrīz nomira, kad nāca pasaulē, bet viņas māte devās mūžībā tikai mēnesi pēc Marijas piedzimšanas.
Bērnībā Marijai nebija draugu. Tā kā vidē, kurā viņa dzīvoja, nebija citu bērnu, meitene bija ļoti uzticīga savam tēvam, kurš bija aizrāvies ar antropoloģiju un ģeogrāfiju. Tajā pašā laikā viņa nāvīgi baidījās no tēva mātes – savas vecmāmiņas.