Vai gāzes cenu pieaugums rada enerģijas krīzes riskus Eiropā? (1)

Kas veicina gāzes cenu kāpumu?

Vairumtirdzniecības gāzes cenu kāpumu veicinājusi uzglabāšanas jaudas samazināšanās, ņemot vērā pērn Eiropā garo ziemu un zemāku dabasgāzes eksportu no Krievijas uz Eiropas ziemeļrietumiem pirms pretrunīgi vērtētā gāzesvada "Nord Stream 2" iedarbināšanas. ASV enerģētikas ministre Dženifera Granholma nesen pauda uzskatu, ka Krievijas gāzes plūsmas samazināšana caur Ukrainu ir Maskavas mēģinājums piespiest Vāciju apstiprināt tikko pabeigtā gāzesvada "Nord Stream 2" darbības sākšanu. Arī Ukrainas valsts gāzes uzņēmuma "Naftogaz" vadītājs Juris Vitrenko ir pārliecināts, ka Krievijas gāzes gigants "Gazprom" manipulē ar reģiona gāzes krīzi, lai panāktu ātrāku gāzes plūsmas sākšanu pa "Nord Stream 2". Gāzes vads "Nord Stream 2" pa Baltijas jūras gultni savieno Krieviju un Vāciju.

Turklāt valstis aizvien vairāk paļaujas uz dabasgāzi mājokļu apsildīšanai un ražotņu darbināšanai saistībā ar pūliņiem plāno atteikties no ogļu izmantošanas un palielināt videi draudzīgāku enerģijas avotu izmantošanu. Taču šobrīd nepietiek gāzes, lai atbalstītu tautsaimniecību atveseļošanu pēc pandēmijas un papildinātu samazinātos gāzes krājumus pirms auksto mēnešu iestāšanās. Valstis cenšas viena otru pārspēt piegāžu ziņā, jo tādi eksportētāji kā Krievija izvēlas vairāk dabasgāzes paturēt iekšzemē. Šī situācija tikai saasināsies, kad kļūs aukstāks.

Gāzes apjoms Eiropas krātuvēs šobrīd ir visu laiku zemākajā līmenī, jo plūsma pa gāzesvadiem no Krievijas un Norvēģijas ir ierobežota. Šī situācija ir satraucoša, jo mierīgāki laikapstākļi arī samazinājuši vēja ģeneratoru saražotās enerģijas apjomu, bet Eiropas novecojošo atomelektrostaciju darbība tiek pakāpeniski apturēta vai tās vairāk pakļautas darbības traucējumiem, tādējādi vēl vairāk palielinot gāzes nozīmību.

Gāzes cenu kāpuma negatīvā ietekme

Šis pieaugums jau licis daļai mēslojuma ražotāju Eiropā samazināt ražošanas apjomu, un šādu uzņēmumu skaits var tikai palielināties, radot riskus par izmaksu pieaugumu lauksaimniekiem un veicinot pārtikas produktu cenu sadārdzināšanos pasaulē. Lielbritānijā augstās enerģijas cenas jau spiedušas vairākiem piegādātājiem pārtraukt savu darbību.

Pat normāli auksta ziema ziemeļu puslodē varētu vēl vairāk palielināt gāzes cenas vairumā valstu. Ķīnā tādi gāzes patērētāji kā keramikas, stikla un cementa ražotāji varētu reaģēt ar cenu pieaugumu, mājsaimniecībām Brazīlijā pieaugs rēķini par elektroenerģiju, bet tādas tautsaimniecības kā Pakistāna vai Bangladeša, kas gāzi nevar atļauties, piedzīvos grūtus laikus.

Komunālo pakalpojumu sniedzēji un politiķi jau lūdz Dievu, lai ziema nebūtu barga, jo jau ir pārāk vēlu, lai palielinātu piegādes. Prognozes par enerģijas izmaksu pieaugumu apvienojumā ar ierobežotām piegādēm un pēdējā desmitgadē augstākajām pārtikas produktu cenām varētu likt centrālo banku vadītājiem apšaubīt savus iepriekš paustos izteikumus, ka inflācijas kāpums būs vien īslaicīgs.

"Ja ziema būs auksta, es bažījos, ka mums nepietiks gāzes, lai nodrošinātu siltumu daļā Eiropas,"

intervijā "Bloomberg" 20. septembrī sacīja ASV Valsts departamenta vecākais padomnieks enerģijas drošības jautājumos Eimoss Hohšteins.

Bažas arī par Inčukalna krājumu iztukšošanu

Tikmēr Latvijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji jau pauduši bažas par dabasgāzes tirgotāju rīcību, izņemot gāzi no Inčukalna pazemes krātuves, jo pastāv iespēja, ka tā tiks iztukšota jau līdz nākamā gada janvārim.

"Pieņemsim, ka šī ziema izrādās līdzīga pagājušajai. Ņemot vērā lielo cenu risku jeb cenu starpības risku, var būt arī situācija, ka Inčukalns ir iztukšots līdz janvārim,"

sacīja "Conexus" Korporatīvās stratēģijas daļas vadītājs Jānis Eisaks.

Tādējādi, pēc viņa teiktā, janvārī paliktu tikai tas gāzes apjoms, kas pašreiz ir rezervēts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtību izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā. Tās, pēc viņa teiktā, ir trīs teravatstundas.

Enerģijas krīze

Enerģijas krīze Eiropā briedusi jau vairākus gadus, jo Eiropa aizvien vairāk paļaujas uz tādiem nepastāvīgiem enerģijas avotiem kā vējš un saule, bet investīcijas fosilajos kurināmajos samazinās. Vides aizsardzības politikas arī likušas vairākām valstīm slēgt ar oglēm darbināmas un atomelektrostacijas, tādējādi samazinot to spēkstaciju skaitu, ko iespējams izmantot kā rezervi enerģijas piegāžu deficīta gadījumā.

"Situācija var kļūt ļoti nepatīkama, ja vien mēs ātri nerīkosimies, lai piepildītu krātuves,"

skaidro Itālijas enerģijas infrastruktūras uzņēmuma "Snam SpA" vadītājs Marko Alvera. "Jūs varat izdzīvot nedēļu bez elektroenerģijas, bet jūs nevarat izdzīvot bez gāzes."

Pieprasījums pēc enerģijas palielinās visā pasaulē, tautsaimniecībām atgūstoties no globālās pandēmijas, palielinot rūpniecisko ražošanu un veicinot bažas par inflācijas kāpumu. Norvēģijas valsts kontrolētā naftas un gāzes kompānija "Equinor" paziņojusi, ka palielinās gāzes piegādes Eiropai, kāpinot ieguves apjomu divos Ziemeļjūras naftas laukos. Tāpat uzņēmums arī aplūko citas iespējas eksporta apjoma palielināšanai. Norvēģija ir lielākā dabasgāzes piegādātāja Eiropas Savienībai (ES) aiz Krievijas.

Arī Spānijas valdība aicinājusi ES centralizēt dabasgāzes iegādes, lai pretotos tirgotāju tirgus varai un veidotu stratēģiskās rezerves. Tikmēr citi enerģētikas uzņēmumi brīdina, ka Eiropas piegāžu problēmām nav ātru risinājumu. Itālijas "Eni" vadītājs Klaudio Decalzi norāda, ka, lai arī valstis rīkojušās pareizi, paātrinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu, tās nolēmušas ierobežot fosilo kurināmo piegādes pirms pieprasījuma problēmu atrisināšanas, tādējādi negatīvi ietekmējot tirgu.

"Jūs nevarat samazināt piegādes, nesamazinot arī pieprasījumu,"

saka Decalzi, uzsverot, ka valdību, aktīvistu un investoru radītais spiediens ļoti apgrūtinājis enerģētikas uzņēmumiem iespējas investēt gāzes piegādēs.