Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

"Vīrusam vairs nebūs, kur izplatīties." "Tas ir pēdējais murgs!" Viedokļi par jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu sabiedrībā dalās (26)

Ilustratīvs attēls. Foto: Timothy Kuiper/Shuterstock

Valdība otrdien, 28. septembrī, apstiprināja jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas aizstās līdzšinējos Ministru kabineta "noteikumus Nr. 360". Tie gan vienkāršo epidemioloģisko prasību regulējumu, gan vienlaikus nosaka par pienākumu konkrētu profesiju pārstāvjiem obligāti būt vakcinētiem pret Covid-19. Portāls "Apollo.lv" uzrunāja šo profesiju pārstāvjus, lūdzot sniegt savu viedokli par jaunajiem grozījumiem, kas stāsies spēkā no 15. novembra.

"Es vakcinējos jau maijā, jo uzskatu, ka mana veselība ir svarīga. Nevēlos nonākt slimnīcā pie tām "trubām". Es atbalstu šo likumu, ka ir jāvakcinējas," stāsta bērnu dārza skolotājas palīdze Ineta Drozdova no Gulbenes. Jautājot vai valdībai vajadzēja rīkoties ātrāk, viņa uzsver: "Noteikti, jo saslimstība pieaug ļoti strauji. Un slimnīcas jau ir pārpludinātas ar Covid-19 pacientiem."

Kāda pirmskolas skolotāja no Vidzemes norāda: "Tas ir pēdējais murgs, kas ir pieņemts. Tā ir cilvēku apspiešana. Es pagaidām tāpat netaisos vakcinēties." Viņa šobrīd nejūtas droši par savu veselības stāvokli.

"Es to atbalstu. Tādā veidā tiks veidota masveida imunitāte jeb kopīgā imunitāte, tiks pasargāti nevakcinētie cilvēki.

Vīrusam vairs nebūs, kur izplatīties, kas man šķiet ir tas, ko visi vēlas. Es arī jutīšos drošāk, ja visi mani kolēģi būs vakcinējušies,"

norāda pirmskolas skolotāja no Rīgas. Viņa arī studē un pauž cerību, ka varēs turpināt apmeklēt studijas klātienē.

"Mans viedoklis par šo iniciatīvu ir "pret". Uzskatu, ka tas var radīt lieku satraukumu un zināmu pretestību, kas tikai apgrūtinātu situāciju un varētu rasties dažu profesiju pārstāvju darbaspēka lielāks trūkums, kas rezultētos ar vēl lielāku haosu izglītības sistēmā.

Manuprāt, jautājumam par vakcinēšanos ir jābūt brīvprātīgam un neatkarīgam no profesijas. Katra paša cilvēka atbildības ziņā,"

portālam "Apollo.lv" norādīja kāds IT speciālists no Vidzemes puses. Viņu šobrīd tiešā veidā neskar jaunā prasība, bet viņš ir izbijis skolotājs.

"Neatbalstu veidu kā tiek pasniegta obligātā vakcinācija. Cilvēkus tas padara tramīgus, uzmanīgus, noraidošus. Ir skaidrs, ka latvieši nav paklausīga tauta un izdomā veidus kā "apiet" sistēmu. Tas, manuprāt, ir likumsakarīgi. Ar prātu es atbalstu vakcināciju, bet sirds ir bažīga," tā par jaunajām izmaiņām izsakās skolotāja no Valmieras novada.

"Manuprāt, tas, ka mums bija jānonāk līdz obligātajai vakcinēšanai, ir absurdi.

Uzskatu, ka cilvēkiem, kuri strādā veselības aprūpē, izglītības jomā, sociālajā jomā ir jābūt spējīgiem, pirmkārt, objektīvi izvērtēt informāciju, balstoties uz faktiem un pierādījumiem, kā arī spēt saprast, kuri ir tie informācijas avoti, kuri būtu izpētes vērti nevis balstīties uz virspusēju vai vienpersonisku informāciju, kas ir sociālajos tīklos," skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciāliste no Vidzemes. 

"Otrkārt, ir jāsaprot, ka mēs strādājam ar cilvēkiem, daudz cilvēkiem, kam var būt dažādas veselības problēmas, kas tiešām ir kontrindikācija vakcinēšanai, tādēļ mums ir jādara viss, ko mēs spējam, lai viņus pasargātu. 

Līdz ar to uzskatu, ka mums nebija jānonāk tik tālu, ka ir jāpieņem likums par obligāto vakcinēšanu, tas bija jāsaprot pašiem.

Manuprāt, tas ir ļoti egoistiski domāt tikai par sevi šādos apstākļos, jo mums kā sabiedrībai ir jāspēj pastāvēt vienam par otru, aizsargāt vienam otru. Tā kā esmu veselības aprūpes jomas pārstāvis, man ir ļoti liela neizpratne par kolēģiem, kas ir pret vakcināciju, kas noliedz Covid-19 esamību un pandēmiju.

Manuprāt, tad šādiem cilvēkiem nav jāstrādā veselības aprūpē, jo, acīmredzot, iegūtajā medicīniskajā izglītībā ir zināšanu robi. Un

es nesaprotu, kā var nonākt pie lēmuma nevakcinēties, ja ikdienas darbā nākas noskatīties, kā cilvēks smok, kā viņš mokās vīrusa dēļ,

kā daudzi citi paliek bez iespējas iegūt medicīnisko palīdzību, jo Covid-19 pacientu ir pārāk daudz un

nepietiek resursu, lai palīdzētu visiem, kad ir jāpieņem lēmums kādu atstāt mājās, jo zini, ka stacionāros vietas nav, skatīties šiem cilvēkiem acīs, redzēt tās bailes, sāpes, mokas.

Un pēc visa tā vēl spēt pateikt, ka pandēmijas nav, ka viņš nevakcinēsies. Tas ir ļoti skumji... Un es nezinu, kas vēl ir jādara, lai šos cilvēkus pārliecinātu pieņemt pareizo lēmumu," norāda medicīnas pārstāve.

Vidzemes Augstskolas docente Anžela Jurāne-Brēmane, komentējot valdības pieņemtos grozījumus, min: "To bija nepieciešams ietvert jau vakcinācijas plānā pavasarī (ar termiņu pedagogiem līdz 25. augustam). Tātad novēloti, bet labāk vēlāk nekā nekad."

"Mana nostāja pret vakcināciju ir diezgan taisna - ir jāvakcinējas un viss. Es to saprotu, mani tuvinieki un draugi to saprot. Protams, arī mums bija šaubas par šo lēmumu, taču tas bija pašā vakcinācijas procesa sākumā.

Palasot pētījumus bija skaidrs viens - ir jāuzticas cilvēkiem, kas šajā jautājumā zina daudz vairāk par mani - ja viņi saka, ka vakcīna ir droša un vitāli nepieciešama, tad tas ir vienkārši jāizdara. Nu jau pagājuši 9 mēneši kopš vakcinācijas uzsākšanas, bet joprojām ir tik daudz cilvēku, kas šaubās, mani tas izbrīna.

Šis nav jautājums par katra paša izvēli un par cilvēktiesībām. Šis ir jautājums par sabiedrības veselību un sabiedrības tiesībām būt veselai un neapdraudētai.

Nevakcinēts cilvēks ir potenciāls drauds gan indivīdam, gan potenciāls apgrūtinājums sabiedrībai, ko inficēs, gan veselības aprūpes sistēmai.

Man žēl, ka valdībai bija jānonāk pie šāda lēmuma, es neuzskatu, ka tas ir efektīvs veids vakcinācijas aptverei.

Jebkas, kas ir obligāts, izraisa neuzticību un pretēju reakciju. Mūsu veselības aprūpes un izglītības sistēmas nav gatavas zaudēt tos cilvēkus, kas nav saņēmuši vakcīnu.

Es uzskatu, ka ja brīvprātīgas vakcinācijas aptvere mūsu sabiedrībā būtu augstāka, tad mēs nebūtu nonākuši pie šāda valdības lēmuma," tā norāda mediķis no Vidzemes.

Jau vēstīts, ka jaunais regulējums par pienākumu obligāti vakcinēties nosaka konkrētām profesijām - izglītībā strādājošajiem, tai skaitā pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē nodarbinātajiem, neformālās izglītības un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem, koledžās un augstskolās studējošajiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.

Tāpat prasība noteikta arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī aptieku darbiniekiem, kas strādā ar klientiem, kā arī ilgstošā sociālajā aprūpē strādājošajiem. Jaunās vakcinēšanās prasības stāsies spēkā 15. novembrī.

Pārejas periodā no 11. oktobra līdz 15. novembrim tiem veselības, sociālās aprūpes un izglītības iestāžu darbiniekiem, kas būs sākuši vakcināciju, tests darba vajadzībām tiks apmaksāts no valsts budžeta. Pārējās nodarbinātības jomās darbinieki veiks testus paši par saviem līdzekļiem vai vienojas ar darba devēju par citu risinājumu.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu