Eksplozijas pēdas un publicēts slepens video. Kas līdz šim zināms par prāmja "Estonia" izpētes ekspedīcijas rezultātiem? (4)

Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Izmeklēšanā 1997.gadā tika secināts, ka prāmis nogrimis pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.

Zviedrijas mediji publicē slepenus kadrus 

27. septembrī Zviedrijas mediji publicēja slepenus kadrus no nogrimušā prāmja korpusa.

Oficiālo izmeklēšanas iestāžu rīcībā esošais video liecināja, ka prāmja korpusa bojājumi lielākoties ir ārpusē. Zviedrijas vadošais kuģu būves speciālists Andess Ulfvarsons sacīja, ka publicētais videomateriāls ir viņu pārsteidzis.

"Ir vairāk bojājumu, nekā es biju domājis. Izskatās, ka metāls ir saliekts uz āru," saka zviedru speciālists.

Zviedrijas pārstāvji ziņo, ka iepriekš atbildīgās iestādes nav publiski dalījušās ar materiāliem, jo tie joprojām skaitās klasificēti video. Skaidrojums - tajos var redzēt arī cilvēku mirstīgās atliekas, ziņo zviedru mediji.

Publicēto video no prāmja korpusa ir iespējams noskatīties ŠEIT.

Priekšgala vizierī ir eksplozijas pēdas

Otrdien, 28. septembrī, Stokholmā uz preses konferenci sapulcējās Igaunijas prāmja "Estonia" katastrofas izmeklēšanā iesaistītie zinātnieki un amatpersonas, kurā tika prezentēts jaunatklātās detaļas saistībā ar prāmja katastrofu pirms 27 gadiem.

Pēdējos mēnešos pie prāmja viziera ir konstatēti jauni atradumi, kas tiek glabāti jūras spēku bāzē Stokholmas apkaimē, norāda Igaunijas pētnieku grupas aktīvists Larss Ongstrēms. Ar speciāla aprīkojuma palīdzību tika izveidoti viziera 3D attēli.

Pētnieks norāda, ka uz viziera ir redzamas mehānisku bojājumu pazīmes, kas, viņaprāt, atspēko izmeklēšanas komisijas secinājumus par to, kāpēc vizieris nokrita no kuģa korpusa.

Metāla bojājumi liecina, ka vizieris tika atvērts īsā laika periodā un ļoti spēcīgā siltuma spiedienā. Ongstrēms apgalvo, ka šādus bojājumus var radīt tikai sprādziens.

Pētnieki citu skaidrojumu viziera bojājumiem nav varējuši atrast.

Metalurģijas profesore Ida Vestremane prezentēja vienu no Igaunijas viziera detaļām - 10 mm biezu plāksni, kas saliekta par 180 grādiem.

Pēc viņas teiktā, šī tērauda veids ir stabils līdz 769 grādu temperatūrai, bet, ja tā ir augstāka, tad sākas deformācija. Temperatūrā virs 850 grādiem metāla struktūra pilnībā mainās.

Uz detaļām ir lūzuma pazīmes, bet pēc saskares nav deformācijas pazīmju, viņa sacīja.

Tomēr Vestermanis saka, ka daļās ir lielas mikrostruktūras atšķirības, un daļas būtībā ir sapludinātas kopā, kas prasa ļoti augstu temperatūru. Iespējams, ka mikrostruktūra parāda, ka kādu brīdi to ietekmēja temperatūra virs 850 grādiem.

"Es uzskatu, ka temperatūra bija virs 1200 grādiem. Par to nav šaubu,"

viņa sacīja.

"Vajadzēja būt vismaz diviem siltuma avotiem, katram no savas metāla plāksnes puses," sacīja Ida Vestermanna.

Izmeklēšanas grupai nav informācijas, vai sprādziens noticis jūrā vai zem ūdens. Izmeklēšana turpinās un gaida Margusa Kurma komandas pētījuma rezultātus.

Līdz šim lielākais ekspedīcijas atklājums

Zemūdens robota kamera, kas nosūtīta uz nogrimušā prāmja "Estonia" automašīnu klāja, fiksēja, ka divas durvis, kas ved uz apakšējiem klājiem, ir neskartas un aizvērtas. Pēc ekspedīcijas vadītāja Margusa Kurmas teiktā, tas ir svarīgs atklājums, jo oficiālajos ziņojumos tika ņemts vērā pieņēmums, ka ūdens spiediena dēļ durvis salūza, ziņo ārzemju medijs "Postimees".

Pēc Margusa Kurma teiktā, tas ir līdz šim lielākais ekspedīcijas atklājums. "Vissvarīgākais atklājums līdz šim ir tas, ka esam sasnieguši centra sekcijas durvis automašīnas klāja labajā pusē. Mēs redzējām divas bīdāmās durvis, pa kurām cilvēki varēja doties uz apakšējo un augšējo klāju. Izrādījās, ka tie ir neskarti un slēgti," sacīja Kurms.

Oficiālie ziņojumi liecina par pretējo un tieši tādēļ šim atklājumam ir tik liela nozīme. "Iepriekšējie pētījumi liecināja, ka ūdens spiediena dēļ automašīnu klāja centrālās sekcijas durvis salūza, un tādējādi ūdens no automašīnas klāja nokļuva apakšējā stāvā," saka Kurms, norādot, ka uz apakšējiem klājiem gan ir vairāk durvju, taču tās vēl nav izpētītas.

Saskaņā ar oficiālajiem un publiskajiem ierakstiem, 27. septembris bija pirmā diena 27 gadu laikā, kad automašīnu klājs tika tik rūpīgi apsekots un nofotografēts. Pēc Kurma teiktā, robots ir pārvietojies aptuveni 50 metrus pa kuģa daļu, kur atradās automašīnas. Zemūdens robota auto klāja izpētē robots iestrēga. Pēc divdesmit minūtēm tas tika atgriezts izpētes kuģī. Izrādījās, ka zemūdens robota dzenskrūvē bija sapinies vecs plastmasas maisiņš.