Šodienas redaktors:
Dace Otomere

FOTO Levits pateicas par Slovēnijas atbalstu Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras stiprināšanā (2)

Lai kavētu nelegālo migratnu plūsmu, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek uzstādīts Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvinātais pagaidu žogs.
Lai kavētu nelegālo migratnu plūsmu, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek uzstādīts Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvinātais pagaidu žogs. Foto: Evija Trifanova/LETA

Valsts prezidents Egils Levits, tiekoties ar Slovēnijas prezidentu Borutu Pāhoru, pateicās par Slovēnijas atbalstu Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras stiprināšanā, kā arī augstu novērtēja Slovēnijas izpratni par apdraudējumiem Baltijas reģionā.

FOTO: Pagaidu žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Krāslavas novada Robežniekos

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciālists Uģis Darviņš-Kozlovskis, Levitam un Pāhoram bija vienots redzējums par situāciju Rietumbalkānos un Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerību.

Oficiālās vizītes laikā Levits ar Pāhoru pārrunāja aktualitātes ES un NATO dienaskārtībā, drošības un ģeopolitiskos jautājumus. Abas amatpersonas augsti novērtēja lieliskās divpusējās attiecības valstu starpā un pauda gandarījumu par Latvijas un Slovēnijas diplomātisko attiecību trīsdesmitgadi, ko atzīmē 30.septembrī. Latvijas un Slovēnijas prezidenti bija vienisprātis, ka jāturpina uzturēt aktīvu politisko dialogu.

Pārrunājot drošības jautājumus, Valsts prezidents īpaši uzsvēra Slovēnijas ieguldījumu reģiona drošības stiprināšanā un būšanu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā kopš tās izveidošanas 2017.gadā.

Tā kā Slovēnija 2021.gada otrajā pusgadā pārņēmusi prezidentūru ES Padomē, tika pārrunātas arī Slovēnijas prezidentūras prioritātes, kas ietver jautājumus par ES atveseļošanos un noturību, Eiropas nākotni, tiesiskumu un Eiropas vērtībām, kā arī drošības un stabilitātes vairošanu ES un kaimiņvalstīs. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija atbalsta Slovēnijas prezidentūras izvirzītās prioritātes, jo tās sakrīt ar Latvijas nostāju, un vēlēja sekmīgu prezidentūru.

Pārrunājot jautājumus saistībā ar Trīs jūru iniciatīvu, Levits un Pāhors bija vienisprātis, ka Trīs jūru iniciatīvas fonds ir ģeopolitiski un stratēģiski nozīmīga platforma reģionālās ekonomiskās konkurētspējas un sadarbības veicināšanai transporta, enerģētikas un digitālās komunikācijas sektoros, kā praktisku piemēru minot "Rail Baltica" projektu.

Tāpat abi prezidenti apspriedās par Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu, un abi bija vienisprātis par vakcinācijas nozīmi, lai novērstu veselības sistēmas pārslodzi un nodrošinātu ekonomikas un izglītības turpinātību.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu