"Līdzsvars starp indivīda un sabiedrības interesēm." Kā Satversmes tiesa un tiesībsargs vērtē Covid-19 ierobežojumus? (16)

Taču atšķirīga attieksme pieļaujama vienīgi tādos gadījumos, ja tam ir pamatots un objektīvs attaisnojums un pastāv samērīgums starp sasniedzamo mērķi un izmantotajiem līdzekļiem.

Arī Satversmes 91. pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Tomēr tiesībsargs Juris Jansons portālam "Apollo.lv" sacīja, ka Covid-19 kontekstā vajadzētu izvairīties no diskriminācijas jēdziena izmantošanas.

Atsaucoties uz Satversmes 116. pantu, no kura izriet, ka viens no tiesiskiem mērķiem cilvēktiesību ierobežošanai var būt sabiedrības labklājība un drošība, kas aptver arī sabiedrības veselības intereses, lēmumiem jābūt tiesiski pamatotiem un samērīgiem.

Tiesībsargs Juris Jansons vairākkārt ir apgalvojis, ka Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmē cilvēktiesības Latvijā, taču nav apgalvojis, ka tās tiek pārkāptas. Pētot ierobežojumu tiesiskumu, tiesībsargs ir secinājis, ka ir vajadzīgi ierobežojumi, taču jāizsver to samērīgums - vai ierobežojumi nenodara lielāku ļaunumu nekā labumu.

Tāpat, skaidrojot Latvijā pieņemtos ierobežojumus, Juris Jansons ir sacījis, ka Satversmē nostiprinātās pamattiesības aizsargā personu pret visām valsts darbībām, kas ierobežo personas brīvību izvēlēties nodarbošanos. Atbilstoši Satversmei, tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos var tikt ierobežotas, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Līdzsvars starp indivīda un sabiedrības interesēm

Covid-19 pandēmijas ietvaros amatpersonas vairākkārt ir sacījušas, ka viena indivīda tiesības pandēmijā nevar prevalēt pār sabiedrības tiesībām uz veselību un dzīvību, tādēļ tiesībsargs vairākkārt ir vērsis uzmanību uz atsevišķiem likumprojektā "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" ietvertā regulējuma aspektiem,

norādot uz bažām par saprātīga interešu līdzsvara sasniegšanu starp indivīda un visas sabiedrības interesēm.

Kā vienu būtisku piemēru tiesībsargs ir aicinājis skaidrot ieceri atšķirīgai pieejai, kādēļ izglītības jomā Covid-19 sertifikātiem ir jābūt personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā, kamēr likumprojekts neparedz šādu kārtību personām, kas nav tieši iesaistītas veselības aprūpes un sociālās aprūpes/rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā.

Video: Portāla "Apollo.lv" intervija ar tiesībsargu Juri Jansonu

Vaicājot tiesībsargam par to, uz kādām juridiski saistošām nostādnēm šis arguments ir pamatojams, Juris Jansons sacīja: "Tas izriet gan no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras, gan no Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūras.

Kā vienu piemēru var minēt kādu skolotāju, kura nebija vakcinējusies, un visa klase devās mājsēdē. Te mēs redzam, cik nesamērīgi ir viena indivīda intereses nevakcinēties pret tiem bērniem, kas vēlas mācīties klātienē."

Vakcinācijas sertifikātu un obligātas vakcinācijas atbilstība cilvēktiesībām

Līdz ar Covid-19 vakcinācijas sertifikāta ieviešanu tiesībsargs saņēma vairāku iedzīvotāju iesniegumus par jauno kārtību studiju īstenošanai jaunajā mācību gadā. Tiek apgalvots, ka kārtība, kurā ar 11. oktobri studijas varēs turpināt tikai studenti ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, esot diskriminējoša attiecībā pret nevakcinētiem studentiem.

Tiesībsargs norādīja, ka Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzētais nevakcinēto personu tiesību uz izglītību ierobežojums, atbilstoši kuram studijas pamatā notiek klātienē tikai vakcinētām, Covid-19 pārslimojušām un līdz šī gada 10.oktobrim arī testētām personām.

"Studijas notiek attālināti tikai tad, ja par to lēmusi augstskola apstākļos, kad netiek mazināts studiju kvalitātes līmenis.

Tiesībsargs sacīja, ka šīs prasības ir attaisnojamas un cilvēktiesību pārkāpums nav konstatējams. "Tādējādi secināms, ka MK noteikumos ietvertais ierobežojums ir atbilstošs Satversmei," secināja tiesībsargs.

Juris Jansons saņēma daudz jautājumu arī par Covid-19 sertifikātu izmantošanu citās publiskās vietās, taču atsevišķos gadījumos tiesībsargs noteica valdību sniegt paskaidrojumus.

Piemēram, sūdzībās par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu iespējamo diskriminējošo raksturu attiecībā pret bērniem, kas vēl nav sasnieguši vakcinācijas vecumu, tiesībsarga ieskatā Ministru kabineta noteikumu anotācijā nav atrodams pietiekams skaidrojums šādam drošības piesardzības pasākumam.

Tiesībsargs paziņoja, ka ir jāizvērtē, vai ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un vai labums, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par indivīdam nodarīto kaitējumu.

Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tajā ietvertais pamattiesību ierobežojums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam un ir prettiesiska.

Līdz ar Covid-19 sertifikātu ieviešanu aktuāls jautājums kļuva par valdības lēmumu ļaut pieprasīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu sabiedrības interesēm nozīmīgām profesijām. Šāds lēmums izraisīja plašu viedokļu dažādību sabiedrībā, piedaloties protesta akcijā. Ņemot vērā sabiedrības pastiprināto uzmanību un tēmas aktualitāti, tiesībsargs sniedza plašāku skaidrojumu par notiekošajiem procesiem.

Foto: Protests pret likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

Skaidrojot šī lēmuma atbilstību cilvēktiesību normām, Juris Jansons secina, ka valdības pieņemtais lēmums būtībā ir politiskā izšķiršanās, kas balstās uz Satversmes 116. pantu. Tas nosaka, ka

personas tiesības, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Šīs tiesības ir atrunātas Satversmē.

Tiesībsargs uzsvēra, ka Satversmē nostiprinātās pamattiesības aizsargā personu pret visām valsts darbībām, kas ierobežo personas brīvību izvēlēties nodarbošanos. Tomēr šī norma neliedz valstij noteikt prasības, kas personai jāizpilda, lai tā konkrētu nodarbošanos varētu īstenot. Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos var tikt ierobežotas, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Neilgi pēc lēmuma par vakcinācijas sertifikātu nepieciešamību paziņošanas tiesībsargam bija bažas, ka Covid-19 pases vakcīnu trūkuma dēļ var radīt diskriminācijas risku, vakcinētos nostādot pret nepotētajiem: "Tas diskriminācijas risks būs attiecībā pret nepotētajiem. Tātad viņiem ir jāuzrāda visu laiku tests. Lai gan potētie cilvēki tāpat, viņi ir pasargājuši sevi, bet viņi var būt šī vīrusa nēsātāji."

Satversmes tiesa izskatījusi vairākas lietas par Covid-19 ierobežojumiem

Satversmes tiesā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada pavasarī līdz 2021. gada 8. septembrim saņemti 37 ar Covid-19 ierobežojumiem saistīti pieteikumi. 36 pieteikumi bija konstitucionālās sūdzības, no kuriem trīs bija kolektīvi pieteikumi. Savukārt viens pieteikums tika saņemts no pašvaldības domes par kārtību, kādā valsts sniedz aizdevumu pašvaldībām ārkārtējās situācijas laikā.

Satversmes tiesa ir saņēmusi pieteikumus par sejas masku valkāšanu, par sertificēto sejas masku iegādi, par pulcēšanās ierobežojumiem, par politiskās partijas dibināšanas neiespējamību, par dīkstāves pabalsta piešķiršanu,

par azartspēļu ierobežojumiem, par ēdienu un dzērienu tirdzniecības vietu darba laika ierobežojumiem, par pilnvērtīgu pašvaldību funkciju īstenošanas neiespējamību, par pārvietošanās ierobežojumiem.

Tāpat Satversmes tiesa ir skatījusi pieteikumus par skolu apmeklējumu bīstamību, par reliģiskās darbības veikšanas ierobežojumiem, par maznodrošināto personu tiesību aizsardzību, par ārkārtējās situācijas definīciju kā tādu, par grāmatu tirgošanas ierobežojumiem, par pienākumu neizpaust informāciju par infekcijas slimību gadījumiem, par aizliegumu ieceļot Latvijā no ārvalstīm, ja ārvalstīs nav veikts Covid-19 tests, un daudz citiem jautājumiem.

Video: Portāla "Apollo.lv" intervija ar bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Inetu Ziemeli

Par 27 pieteikumiem Satversmes tiesas kolēģijas ir pieņēmušas lēmumus par atteikšanos ierosināt lietu.

Lielākā daļa pieteikumu atteikta tādēļ, ka nav ticis pamatots apgalvojums, ka attiecīgie Covid-19 izplatības ierobežošanas vai seku novēršanas pasākumi ir radījuši personu pamattiesību aizskārumu,

bet daļa tādēļ, ka attiecīgais jautājums ir administratīvās tiesas kompetencē. Neviens pieteikums nav atteikts nepietiekama juridiskā pamatojuma dēļ.

Šobrīd Satversmes tiesas kolēģijās izskatīšanā nav pieteikumu saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem.

Ārkārtējās situācijas laikā noteiktie klātienes azartspēļu ierobežojumi atbilst Satversmei, bet interaktīvo azartspēļu ierobežojumi – neatbilst

Interneta sporta likmju un kazino spēļu uzņēmums "Optibet" 2021. gada aprīlī apstrīdēja Satversmes tiesā aizliegumu Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā rīkot azartspēles interaktīvajā vidē.

Satversmes tiesa konstatēja, ka apstrīdētajās normās noteiktais klātienes azartspēļu ierobežojums skāra atsevišķus komersantus, bet labumu no šā ierobežojuma guva visa sabiedrība, turklāt daudzējādos aspektos, jo attiecīgais regulējums pasargāja gan tieši pašus cilvēkus no saslimšanas, gan arī veselības aprūpes sistēmu no pārslodzes. Papildu labumu sabiedrībai deva arī azartspēļu zāļu apmeklētāju pasargāšana no pārmērīgiem finansiāliem izdevumiem.

Tādējādi sabiedrības ieguvums no klātienes azartspēļu ierobežojuma bija lielāks nekā azartspēļu organizatoriem radītās nelabvēlīgās sekas, secināja Satversmes tiesa.

Tiesa norādīja, ka, lai sasniegtu ārkārtējā situācijā noteiktos mērķus, nebija nepieciešams noteikt azartspēļu atkarības riska grupā neietilpstošu personu tiesību ierobežojumus visaptveroša aizlieguma formā. Turklāt šī ierobežojuma pieņemšanas laikā Saeima vispār nebija vērtējusi alternatīvas.

Attiecībā uz klātienes azartspēļu ierobežojumiem padziļinātas izpētes trūkums bija attaisnojams, jo lēmuma pieņemšanas ātrums tieši ietekmēja potenciālo Covid-19 izplatības ķēžu veidošanos un no tā bija tieši atkarīga cilvēku veselība un dzīvība, kā arī veselības aprūpes sistēmas stabilitāte, norādīja Satversmes tiesa.

Savukārt attiecībā uz interaktīvo azartspēļu ierobežošanu nebija saskatāms tik augsta līmeņa steidzamības pamats, it sevišķi tāpēc, ka tās bija gaidāmas ar novirzi laikā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas.

Vai sejas masku valkāšana publiskās vietās nav pretrunā ar Satversmi?

Latvijas valdība 2020. gada 20. oktobrī atbalstīja naudas sodu piemērošanu tām personām, kuras noteiktās publiskās vietās izvēlēsies nelietot mutes un deguna aizsegu, kā arī noteikta virkne dažādu citu ierobežojumu, piemēram, attiecībā uz aktīvo atpūtu, sabiedrisko ēdināšanu un citi. Līdz ar katru jaunu ierobežojumu vilni interneta vidē tiek pausti viedokļi, ka ierobežojumi ir pretrunā Satversmei

Bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele portālam "Apollo.lv" komentēja sejas masku valkāšanas ierobežojumus: "Nešaubīgi pienākums, ko valsts ir uzlikusi katram no mums pandēmijas novēršanas labad, piemēram, nēsāt sejas maskas publiskās vietās, skar cilvēku privātumu. Un tas ir Satversmes 96. pants. 

Tas, protams, ir brīvības ierobežojums. Tad ir jāanalizē, vai Ministru kabinetam bija attiecīgs pilnvarojums šādā veidā privātumu ierobežot, vai ir leģitīmais mērķis un, vai likums ir samērīgs.

Satversmes tiesa skatās, kādos zinātniskajos pētījumos nešaubīgi ir balstījusies valsts - parlamenta un valdības politika. Likumdošanas process, kurā mēs nonākam līdz cilvēktiesību ierobežojumam, demokrātiski tiesiskā valstī ir ārkārtīgi svarīgs."