"Sadauzīšot ratiņkrēslu un nositīšot!" Bieriņos ļaudis biedē jaunieša ar īpašām vajadzībām uzvedība (43)

Sūdzas par zākāšanos un draudiem

Gunārs Grabinskis ir cilvēks ar īpašām vajadzībām jau kopš dzimšanas. Taču patlaban viņš ne tikai strādā algotu darbu, bet arī, pateicoties mūsdienīgajam ratiņkrēslam, spēj nokļūt sev vēlamajā vietā.

Nesenais brauciens gan beidzies pavisam nelāgi – viņam uzbrucis jaunietis ar veselības traucējumiem, kurš Bieriņos jau sen zināms kā "īpašs bērns". Gunārs atzīst, ka jaunietis viņam jau ne reizi vien darījis pāri. Pirmo reizi iepazinušies 25. maršruta autobusā, kas no Rīgas centra ved uz Mārupi.

"Mani zākāja, ka es esmu baigais invalīds. Sadauzīšot ratus, nositīšot un tādā veidā," stāstīja Gunārs.

Šoreiz puisis draudus mēģinājis arī īstenot. Gunārs pat neesot paspējis kaut ko iebilst, kā jaunietis jau salauzis viņa elektrisko ratiņkrēslu.

Gunārs par notikušo un saviem pārdzīvojumiem nolēma dalīties Bieriņu grupā sociālajos tīklos. Par pārsteigumu pašam, izrādījās, ka vietējie cilvēki no šī jaunieša uzbrukumiem cieš jau gadiem. Pateicoties viņa ierakstam, aizvainojuma un dusmu "burbulis" plīsa. Beidzot vietējie bija gatavi runāt par to, kā jūtas paši savās mājās.

Seksuāla rakstura aizskārumi, pēkšņas agresijas lēkmes, uzbāšanās, rupjas lamas.

Bieriņos dzīvojošie ļaudis no šī jaunieša baidās. Bet – tajā pašā laikā saprot, ka viņam ir īpašas vajadzības.

Viņi neslēpj, ka gadu gaitā bijuši spiesti apgūt pat metodes, kā agresijas laikā puisi novaldīt – piedraudēt, ka par nedarbiem izstāstīs tēvam vai uzkliegt – "Aizveries!".

"Ne jau visiem tagad speciāli rajonā būtu jāmācās, kā apieties ar vienu tādu cilvēku, kurš uzvedīsies, kā viņš grib.

Tā nevajadzētu būt. Bez Gunāra mums "ratiņnieku" arī kvartālā ir trīs vai četri. Nu, tagad viņiem sāks klupt virsū? Vai arī meitenēm.. Gaidīsim, kad kaut kāda nelaime notiks, ja?" pauda apkaimes iedzīvotājs Valdis Gavars.

"4. studija" sazinājās ar jaunieša mammu. Viņa gan no komentāra kameras priekšā atteicās, sakot, ka tieši šobrīd ir iegūta tik svarīgā informācija par jaunekļa darbībām, lai varētu pamatīgāk un cītīgāk ar viņu strādāt, lai Bieriņos šādi gadījumi vairs neatkārtotos.

Jaunietis, kura uzvedība biedē Bieriņu iedzīvotājus, dzīvo netālajā Mārupē. Taču viņa iecienītā darbības zona – Tēriņu iela – atrodas jau Rīgas teritorijā.

Mārupes pašvaldībā par šādiem uzbrukumiem neviens neesot sūdzējies, taču vietējam sociālajam dienestam puisis un viņa ģimene esot zināmi.

"Pašvaldības Sociālais dienests var nodrošināt konkrētus sociālos pakalpojumus, bet ir jāsaprot, ka tas ir iespējams tikai tādās situācijās, kad cilvēks ir uz sadarbību vērsts, ja viņš prasa un zina, ka viņam tas ir vajadzīgs. Bet, ja pie mums vēršas, ir nepieciešams iesniegums, un tad mēs varam nodrošināt vai nu asistenta pakalpojumu, ja tāds ir nepieciešams, vai dienas centra pakalpojumu, vai pansionāta pakalpojumu," norādīja Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde.

Bieriņu ļaudis gadiem ilgi klusējuši par verbālajiem uzbrukumiem un pazemojumiem. Viņi nav centušies informēt atbildīgās institūcijas, piemēram, policiju, iespējams, arī tāpēc, ka puiša vecāki ir sabiedrībā ļoti zināmi ļaudis. Tā nu jauneklis ne reizi nav saukts pie atbildības. Tiesa gan, arī vienreiz, kad uzrakstīts iesniegums Valsts policijai (VP) par kādas meitenes apliešanu ar dzērienu un apsaukāšanu, likumsargi bija bezspēcīgi, jo – veselības traucējumu dēļ jaunieti administratīvi sodīt nedrīkstēja.

Dauna sindroma biedrības vadītāja Līva Veiherte apgalvoja, ka sabiedrība pati ar savu attieksmi provocē cilvēkus, kuri uzvedas savādāk saslimšanas dēļ.

"Jo cilvēki pret viņiem izturas agresīvāk ikdienā; tas, diemžēl, tā arī ir, ka saskaras ar agresiju ikdienā un negācijām 99 procentos gadījumu.

Pamazām viņi kļūst agresīvāki un agresīvāki. Viņi īsti nesaprot, kāpēc pret viņiem tā izturas. Viņi aizstāvas, kā nu māk, līdz ar to tāda situācija arī izveidojas," skaidroja Veiherte.

Gados jauni cilvēki vēlas socializēties, draudzēties ar citiem, tomēr nereti saslimšanas dēļ neprot iepazīties korekti – izsaka savas vēlmes tieši vai arī cenšas tās realizēt, piemēram, pieskaroties sievietes augumam. Šādu situāciju noteikti būtu mazāk, ja valstī būtu sakārtota sistēma ar "īpašo" jauniešu nodarbinātību – tiktu veidotas grupu mājas un vairāk atbilstošu dienas centru, uzsvēra biedrībā.

"Tajā brīdī, kad jaunietis pabeidz skolu, viņš principā atrodas uz ielas. Dienas centri ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Protams, viņam būtu jāatrodas vietā, kur cilvēki viņu saprot, kur viņam ir kompānija, draudzība, kur viņš lietderīgi pavada savu laiku, un viņam arī varbūt nebūtu ne laika, ne arī enerģijas klīst apkārt pa rajonu, ja viņš būtu nodarbināts," teica Veiherte.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC) skaidroja – ne visi pacienti ar smagām saslimšanām mēdz būt agresīvi vai uzbrūk uz ielas. Tā esot labā ziņa. Tomēr šādi gadījumi notiek un ikkatrs tādu var piedzīvot, tāpēc ir jāzina, kā sevi pasargāt.

"Šī pacientu bravūra vai agresivitāte ir tāda mānīga. Tad, kad viņš sajūt pretsparu vai jūt, ka viņš nav šīs situācijas noteicējs, tad bieži vien viņš tā kā nobīstas un bēg prom," skaidroja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Ambulatorās aprūpes centra "Veldre" un dienas stacionāra vadītājs Māris Taube.

Šādi cilvēki lieliski jūt otra bailes un satraukumu, tāpēc ārsts iesaka – saglabāt mieru, iespējams – kaut ko asāku pateikt, jo lielākoties šādās situācijās vainojama pacienta uzvedība, nevis murgi vai halucinācijas. Ja iedosiet konfekti vai mainīsiet sarunas tēmu, arī tas mazinās agresijas izpausmes.

"Protams, šīs situācijas nevajadzētu atstāt bez uzmanības, jo šis cilvēciņš cieš, šo cilvēku ir žēl, un varbūt, ka viņam ir nepieciešama palīdzība.

Tas protams, ir grūti, bet, ja cilvēks izrāda agresivitāti un ir fiksēti gadījumi, ka viņš kādam kaut ko ir nodarījis, tad, protams, vajadzētu to policijas iesnieguma veidā fiksēt," norādīja Taube.

Kā paskaidroja Taube, vairāki iesniegumi policijā var būt kā pamats, lai nepilngadīgas personas gadījumā caur bāriņtiesu vērstos pie vecākiem un uzzinātu, kāda ir situācija.

"Ja tas ir pilngadīgs cilvēks, tad skatās – vai nu sociālais dienests pievērš uzmanību, un tad izveidojas dziļāka saskarsme ar psihiatrijas dienestu. Tam pacientam noteikti vajadzētu kaut kādā brīdī nonākt arī ārstniecības iestādē. Tad var piemeklēt medikamentus," sacīja Taube.

Bieriņu stāsts ir spilgts pierādījums tam, ka sabiedrības kūtrumam un piedošanas spējai reizēm nav robežu. Tas ir novedis tik tālu, ka cilvēki bailēs no viena jaunieša gadiem ierobežo gan savu, gan bērnu brīvību un intereses.

Jau sižeta tapšanas laikā raidījums raidījums saņēma vairākus zvanus, ka par spīti iedzīvotāju sūdzībām un beidzot arī ģimenes informēšanai situācija nav mainījusies un puisis ar savu uzvedību turpina biedēt Bieriņu ļaudis.

Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš skaidroja, ka grupu mājas un dienas centri pieder pie, tā saucamajiem, "sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem".

"Man ir jāsaka birokrātiski, kā tas likumā ir noteikts, – šie pakalpojumi ir piekritīgi pašvaldību pusei, bet nav tā, ka valsts neko nedara, un jāsaka, ka valsts ilgus gadus no budžeta līdzfinansē gan dienas centru, gan grupu dzīvokļu izveidi un arī uzturēšanās līdzekļus, vismaz daļēji," teica Dūdiņš.

Dūdiņš informēja, ka beigu fāzē rit deinstitucionalizācijas projekts, kam ir Eiropas Savienības (ES) finansējums gan pakalpojumu sniegšanai, gan infrastruktūras izveidei. Nākamajā gadā projekts ieies finiša taisnē, un ir paredzēts, ka par šiem struktūrfondu līdzekļiem tiks izveidoti 57 dienas centri ar vairāk nekā 900 vietām un 58 grupu dzīvokļi ar vairāk nekā 600 vietām.