Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvar SPD

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc visu balsu saskaitīšanas, par SPD balsojuši 25,7% vāciešu, kamēr kristīgos demokrātus (CDU) un to Bavārijas māsaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CSU) atbalstījis 24,1% vēlētāju.

Ņemot vērā nelielo balsu starpību, pretenzijas uz valdības veidošanu jau izteikušas abas nometnes, un tīri aritmētiski katra no tām var izveidot vairākuma koalīciju, ja spēs nodrošināt nepieciešamo citu partiju atbalstu.

Trešajā vietā ar 14,8% balsu izvirzījušies zaļie, kas vēsturiski guvuši līdz šim vislielākos panākumus. Viņiem seko liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kuru atbalstījuši 11,5% vēlētāju. Liberāļiem uz papēžiem min labējā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas izcīnījusi 10,3% balsu.

Savukārt Kreiso ekstrēmistu partijai "Die Linke", par kuru balsojuši 4,9% vāciešu, nav izdevies pārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto 5% barjeru.

Vislielākās ieguvējas šajā vēlēšanās ir kreisi centriskās partijas - SPD un zaļie, kas kopā ieguvušas aptuveni par pieciem procentpunktiem vairāk balsu nekā iepriekšējās Bundestāga vēlēšanās 2017.gadā.

Tikmēr, Merkelei aizejot no politiskās arēnas, atbalsts viņas pārstāvētajiem konservatīvajiem ir sarucis par vairāk nekā astoņiem procentpunktiem, un CDU/CSU uzrādījusi vājāko sniegumu kopš Otrā pasaules kara.

Sarunas par nākamās koalīcijas izveidi, domājams, ilgs mēnešiem, un tajās noteicošā loma varētu būt zaļajiem un FDP.

Lai gan SPD kandidāts uz kanclera amatu Olafs Šolcs jau paziņojis, ka sociāldemokrāti ir saņēmuši "nepārprotamu mandātu" jaunās valdības veidošanai, viņa sāncensis no CDU/CSU Armīns Lašets ļāvis noprast, ka konservatīvie negrasās piekāpties.

Gan Šolcs, gan Lašets izteikušies, ka cer izveidot jauno koalīciju līdz Ziemsvētkiem.