Pandēmijas dēļ attālinātais darbs paver iespēju emigrējušajiem latviešiem atgriezties dzimtenē

Līdzīgā ritmā šobrīd dzīvo Miks Muižarājs, kurš mīt Kairā. To, ka viņš atrodas Ēģiptes galvaspilsētā, sarunas gaitā var labi just, jo fonā nepārtraukti rīb automašīnu signāltaures un dzirdami citi lielpilsētai raksturīgi trokšņi. Muižarājs ir biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Viņš sacīja: "Pāreja uz attālināto darbu manā gadījumā notika tāpēc, ka sākās Covid-19 pandēmija, kas apstādināja ceļošanu un strādāšanu uz vietas ārzemēs. Tas, kas redzams starptautiskā kontekstā, ka darba tirgus ļoti strauji mainās, bet šis process iesākās vēl pirms Covid-19.

Ja starptautiskā darba organizācijas teica, ka vēl pirms pandēmijas jau 10–30% strādāja attālinātā režīmā,

tad Covid-19 šo procesu paātrināja, un globālā mērogā notiek ļoti strauja darba tirgus transformācija."

Muižarājs atsaucās uz aplēsēm, ka nākamajos piecos gados Eiropas Savienībā gandrīz puse darba ņēmēju strādās pilna laika attālinātā režīmā, jo liels skaits uzņēmumu veic investīcijas darba procesu digitalizācijā, un tas atstās sekas uz darba tirgu. Arī dala Latvijas uzņēmumu saka, ka grasās pēc pandēmijas strādāt attālināti pavisam, bet vēl daļa plāno, ka attālināti darbosies daļa uzņēmumu.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone, atskatoties uz aptuveni trīs gadus senu darba tirgus pieredzi, pastāstīja, ka, sākotnēji fokusējoties uz diasporu, tiek domāts, kā padarīt iespējamas darba intervijas attālināti, lai atgriešanās Latvijā notiktu brīdī, kad darbs šeit jau ir iegūts.

Pandēmija iedevusi milzīgu grūdienu, lai attālinātā darba tirgus attīstītos, un arī NVA izsludināto vakanču sarakstā arvien biežāk parādās darba piedāvājumi ar norādi, ka darbs veicams attālināti.

2021. gada astoņos mēnešos kopā bija reģistrētas aptuveni 300 vakances ar šādu piebildi. Attālinātajam darbam meklē tulkus, klientu apkalpošanas speciālistus, pārdošanas speciālistus un arī skolotājus. Ļoti populāra attālinātā darba vakanču sarakstos ir arī informāciju tehnoloģiju joma.

Šobrīd Eiropas Savienībā 11 valstis ir izstrādājušas attālinātā darba vīzu, kas dod iespēju attālinātā darba veicējiem kādu laiku uzturēties konkrētajās valstīs, un uz šo jautājumu var skatīties no diasporas politikas perspektīvas. Vienlaikus tas arī būtu veids, kā piesaistīt "gudros" prātus Latvijas darba tirgum.

Igaunijā, kas viena no pirmajām sākusi ieviest attālinātā darba vīzas, par tām ir milzu interese.

Šobrīd strādā pie tā, lai tādu ieviestu Latvijā. Skaidrs ir viens, tas nebūtu dokuments, ko dalītu pa labi, pa kreisi, bet tas būtu veids, kā piesaistīt augsti atalgotu darba spēku, tostarp arī diasporas pārstāvjus.

Projekts vīzai attālinātā darba veikšanai ir izstrādāts, šobrīd norit tā apspriešana un izvērtēšana. Kad tās tiks ieviestas dzīvē, nav skaidrs. Bet vai tā risinātu virkni jautājumu attālinātā darba veikšanai, laiks rādīs. PMLP pārstāve gan norādīja, ka tāda vīza būtu īslaicīgs risinājums, jo to piešķirtu tikai uz gadu.