Par vakcīnas pret Covid-19 papilddevas rekomendēšanu senioriem paziņos pirmdien

Viņa norādīja, ka IVP šodien ir pieņēmusi lēmumu, taču tai nepieciešams laiks, lai sagatavotu lēmuma pamatojumu.

Kā vēstīts, Veselības ministrijas (VM) eksperte Jana Feldmane otrdien valdības sēdē uzsvēra, ka IVP seko līdzi jaunākajai pieejamajai zinātniskajai informācijai un rekomendācijām no starptautiskajām veselības organizācijām un zāļu regulatoriem, un, tiklīdz būs iegūti zinātniski pamatoti argumenti, tiks sākta arī citu sabiedrības grupu, kurām tas ir pamatots, vakcinācija ar papildu vakcīnas devu.

Trešo devu cilvēkiem rekomendēs sešus mēnešus pēc otrās vakcīnas saņemšanas.

Lai gan esošo vakcīnu efektivitāte joprojām nodrošina augstu aizsardzību pret Covid-19 vīrusu un tā esošajiem variantiem un pagaidām papildu vakcīnas deva ikvienam, kurš ir saņēmis primāro vakcinācijas kursu, nav nepieciešama, papildu deva primāram vakcinācijas kursam nepieciešama cilvēkiem ar vāju imunitāti, skaidroja VM.

Saskaņā ar zinātniskos pierādījumos balstītu informāciju, Eiropas Slimību kontroles centra (ECDC), Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) un IVP rekomendācijām, pagājušajā nedēļā valdībā tikai pieņemts lēmums par papildu vakcīnas devas nepieciešamību cilvēkiem, kuriem ir ievērojami samazināta organisma imūnās sistēmas funkcionēšana, proti, slimības vai terapijas izraisīta augsta imūnsupresija, lai nostiprinātu standarta vakcinācijas kursa efektivitāti.

IVP uzsvēra, ka joprojām turpinās pētījumi par vakcīnu pret Covid-19 efektivitāti un papildu vakcīnas devas drošību. Paredzēts, ka līdz šā gada 24.septembrim EZA būs apkopojusi jaunākos pētījumu datus un ziņos par abiem šiem jautājumiem.

VM vienlaikus norāda, ka gadījumā, ja būs jānodrošina papildu devas plašākām iedzīvotāju grupām, to būs iespējams nodrošināt no jau esošajiem vakcīnu devu krājumiem, kā arī plānotajām vakcīnu piegādēm.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča stāstīja, ka pētījumu centrs "SKDS" ir veicis aptauju par vakcinēto iedzīvotāju gatavību saņemt vakcīnas pret Covid-19 papildu devu. Uz jautājumu, ja ārsts rekomendētu papildu vakcīnu devu, lai nostiprinātu iegūto aizsardzību pret Covid-19, 40% aptaujāto atbildējuši, ka pie pirmās izdevības izmantos iespēju vakcinēties ar trešo poti, savukārt vēl 34,7% aptaujāto atbildējuši, ka drīzāk izmantos šo iespēju, bet ne tuvākajā laikā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) kritizēja lēmumu novilcināšanu par Covid-19 trešās devas nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem, kamēr citās valstīs tā jau tiek nodrošināta iedzīvotājiem. Reirs pieļāva, ka, iespējams, trešā deva varētu būt pasargājusi no stacionēšanas augustā 14,7% cilvēku. Viņš pauda satraukumu arī par septembra datiem, kad vakcinēti cilvēki atkal nonāk slimnīcā.

Kā vēstīts, iepriekš infektologs un IVP loceklis Uga Dumpis skaidroja, ka, pirms lemt par trešo vakcīnas pret Covid-19 devu plašai sabiedrībai, nepieciešams, lai vēl vismaz 20% Latvijas iedzīvotāju vakcinētos pret Covid-19 pirmo un otro reizi.

Dumpis norādīja, ka, savakcinējot vēl vismaz 20% sabiedrības, būtu daudz vieglāk atgriezties pie dzīves bez ierobežojumiem. "Tas ir sabiedrības neizdarītais mājasdarbs - pirmreizējā vakcinācija," uzsvēra profesors.

IVP norādīja, ka šobrīd cīņā ar Covid-19 vīrusa izplatību valstiski svarīgākais uzdevums ir veicināt pirmreizējās vakcinācijas pieaugumu, nevis steigties ar papildu devu ievadīšanu. "Tieši nevakcinētie cilvēki ir galvenie vīrusa transmisijas jeb izplatības veicinātāji un vieglprātīgi rada risku arī savai veselībai," skaidroja Zavadska.

Arī Dumpis akcentēja, ka tieši vakcinācijas aptveres būtiska palielināšana ir galvenais veids, kā novērst īpaši lipīgā SARS Cov2 vīrusa "Delta" paveida izplatību. "Šobrīd jau vairākas Eiropas valstis ir būtiski samazinājušas ierobežojumus, piemēram, Dānija un Īrija, un tas ir tāpēc, ka viņu pilnas vakcinācijas aptvere ir virs 70% no sabiedrības. Savukārt Latvijas pirmreizējās vakcinācijas rādītāji šobrīd nav spoži, un tas mums draud ar slimnīcu pārslodzi un sabiedrības normālas funkcionēšanas ierobežošanu," pauda eksperts, piebilstot, ka visefektīgākais veids, kā šo mazināt, ir pēc iespējas ātrāk doties vakcinēties.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2021.gada jūlija sākumā provizoriski bija 1 882 200 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka līdz šim kopumā pret Covid-19 vakcinēti 47,02% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 42,28% iedzīvotāju.

IVP šobrīd katru dienu vērtē un diskutē, kā arī regulāri sazinās ar citu valstu imunizācijas padomēm par aktuālo pieejamo zinātnisko informāciju saistībā ar vakcīnu papildu devu nepieciešamību atsevišķām sabiedrības grupām.

Padomē uzsver, ka gan no zinātniskā, gan juridiskā aspekta lēmumu par to, vai un kurām sabiedrības grupām papildu devas būs nepieciešamas, var pieņemt tikai tad, kad būs pieejami atbilstoša pierādījumu līmeņa pētījumu dati un precīzi epidemioloģiskie dati, kā arī regulatora Eiropas Zāļu aģentūras atzinums, tostarp par trešās devas drošības aspektiem.

Zavadska atzīmēja, ka lēmumiem par atbalstu balstvakcinācijai ir jābūt pamatotiem ar ticamiem datiem, augsta pierādījumu līmeņa pētījumiem zinātnē, arī rūpīgi analizētiem un adekvāti zinātniski skatītiem klīniskajiem vai epidemioloģiskajiem datiem, kā arī - izvērtējot ieguvuma un riska attiecību gan katram indivīdam, gan sabiedrībai.

Arī Dumpis norāda, ka lēmumi par papildu vakcīnu devām nedrīkst būt sasteigti. Viņš klāsta, ka arī Eiropa šobrīd domā un analizē pieejamos zinātniskos datus, vai un kurām grupām ir nepieciešama papildu vakcīnas pret Covid-19 deva.

"Taču ar papildu vakcīnu saņemšanu nekas nav nokavēts. Atsevišķām grupām papildu deva patiesi varētu būt nepieciešama, taču, visticamāk, tuvākajos mēnešos ne visai sabiedrībai," norādīja Dumpis.