Oktobra sākumā Veselības ministrija (VM) plāno sākt apmaksāt slimnīcām vasaras pirmo mēnešu rēķinus par 6,3 miljoniem eiro, informēja VM preses sekretāre Sintija Gulbe.
Oktobra sākumā VM plāno sākt apmaksāt slimnīcām rēķinus (1)
Viņa skaidroja, ka pašlaik norit visām iesaistītajām pusēm zināms naudas atmaksas process, kurā iestādes pārliecinās par nodokļu maksātāju naudas korektu izlietojumu. Laiks, kādā atmaksa tiek saņemta, atkarīgs gan no brīža, kad slimnīcas iesniedz Nacionālais veselības dienestam (NVD) savus dokumentus, gan no laika, kādā atskaites izskata NVD, VM un arī Finanšu ministrija (FM).
"Jāņem vērā visu iesaistīto institūciju kapacitāte, jo iesniegto un apstrādājamo dokumentu daudzums ir ievērojams, to izvērtēšana prasa ļoti niansētu un rūpīgu darbu," piebilda VM pārstāve.
Viņa norādīja, ka parasti finansējums iestādes sasniedz 2,5 līdz četros mēnešos, un VM dara visu iespējamo, lai šo laiku pēc iespējas samazinātu. Lai slimnīcām nerastos naudas plūsmas deficīts, VM kā vienu no risinājumiem ir piedāvājusi iespēju saņemt avansa maksājumu. To ir izmantojusi viena slimnīca, avansā saņemot 1,3 miljonus eiro.
Gulbe stāstīja, ka kopumā ceturtā, trešā un otrā līmeņa slimnīcām gultu atvēršanai un aprīkošanai valdība atvēlējusi 22,3 miljonus eiro. Saskaņā ar slimnīcu iesniegto informāciju kopumā līdz 1.septembrim iesniegti rēķini par 10,2 miljoniem eiro, no tiem slimnīcām jau novirzītais finansējums ir 3,9 miljoni eiro. Pašlaik izvērtēšanas procesā ir slimnīcu iesniegtie rēķini par jūniju un jūliju aptuveni 6,3 miljonu eiro apmērā, un plānots, ka līdzekļi tiks novirzīt slimnīcām, sākot ar 4.oktobri.
Vienlaikus FM nav attiecinājusi slimnīcu rēķinus par pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā iegādātajām iekārtām un ierīcēm par vairāk nekā 560 000 eiro. Pašlaik VM meklē risinājumus, lai segtu šos izdevumus slimnīcām, sacīja Gulbe.
Kā vēstīts, TV3 raidījumam "900 sekundes" Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs stāstīja, ka reģionālo un trešā līmeņa slimnīcu darbu joprojām apgrūtina no valsts nesaņemtais finansējums par iepriekš veiktajām investīcijām Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Viņš norādīja, ka minētais valsts parāds slimnīcām ir samērā liels - vienai reģionālajai slimnīcai tas pārsniedz miljonu eiro. Finansējums nav saņemts par investīcijām, ko slimnīcas veica, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu. "No valsts bija solījums, ka šī nauda tiks kompensēta, bet diemžēl patlaban tas solījums vēl nav izpildīts," norādīja Kalējs.
Vaicāts, kādas ir indikācijas par to, kad visi ieguldītie finanšu līdzekļi varētu tikt atmaksāti, Slimnīcu biedrības vadītājs atbildēja, ka pagaidām tas nav skaidrs. Slimnīcas esot prasījušas VM un NVD vismaz sniegt informāciju par grafiku, kādā līdzekļus plānots atmaksāt, bet arī tas neesot saņemts.
"Daļai slimnīcu kaut kas tiek samaksāts, bet daļai vēl joprojām saglabājas diezgan lieli neatmaksātie investīciju parādi. Tas nozīmē, ka šie līdzekļi ir jāatrauj no citām pakalpojumu vietām, ir jādomā, kā kompensēt šos zaudējumus," skaidroja Kalējs.
Viņš uzsvēra, ka minētais problēmjautājums par valsts parādiem slimnīcām esot vairākkārt pārrunāts ar veselības ministru, kā arī ministrijas un NVD amatpersonām. "Viņi visi ir kursā, viņi zina, ka ir šis neatmaksātais parādu slogs slimnīcām, bet pašlaik vēl ir klusums. Tiek maksāta ļoti neliela daļa," sacīja Kalējs, piebilstot, ka pirms finansējuma izmaksas no valsts puses tiek ļoti rūpīgi pārbaudīta visu veikto investīciju atbilstība un pamatotība.
Kā ziņots, valsts reģionālajām slimnīcām par Covid-19 ārstēšanu ir parādā vairākus miljonus eiro, septembra sākumā vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze".