Būšana pie dabas, sēņošana, ogošana latviešiem ir asinīs. Bieži vien var dzirdēt, ka dabas resursi ir mūsu valsts zaļais zelts un lielākā vērtība. Taču tikpat bieži var dzirdēt arī dažādas diskusijas par šo tēmu. Kamēr sabiedrība ik pa laikam lauž šķēpus par dabas aizsardzību un citiem tematiem, meža īpašnieki aicina saskatīt meža apsaimniekošanas dažādos aspektus un procesus.
"Mežs tev pateiks priekšā, ko darīt." Meža īpašnieki aicina saskatīt vērtības, ko mums sniedz daba
Latvijas mežzinātnieku atziņas darbojas
Konkursa "Sakoptākais mežs 2019" uzvarētājs Aivars Vanags Balvu novadā apsaimnieko savu īpašumu, balstoties uz vairāk nekā 30 gadus ilgo pieredzi meža apsaimniekošanā un Latvijas zinātnieku atziņām. Viņš uzsver – tās strādā, un ir jāliek lietā.
"Zinātnieku atziņas ir būtiskas un ienes izmaiņas līdzšinējā mežsaimniecības praksē.
Par to, ka tās strādā, esmu pārliecinājies pats savā mežā. Meža apsaimniekošanas nozarē pētniecība iet uz priekšu, rezultāti ir labi, un par to vajag runāt," stāsta Aivars.
Taču pastāv lietas, kas saimniekošanu apgrūtina joprojām, – likumdošana un sabiedrības attieksme. Nākas gan sekot līdzi visiem saistošajiem noteikumiem un likumiem, gan arī pieredzēt, ka cilvēki neizprot meža apsaimniekošanas procesus, jo tie netiek pietiekoši plaši atspoguļoti medijos. "Pašreizējā situācija ir tāda, ka mežsaimniecības nozare medijos nav atainota. Reizēm var dzirdēt par kādiem skandāliem, bet par darbu, ko ikdienā dara meža īpašnieki, neviens nerunā. Reizēm sabiedrībai pat tiek radīts iespaids, ka meža īpašnieki un citi nozarei piederīgie darītu ko sliktu. Tāpat ārkārtīgi traucē arī sarežģītā likumdošana. Man ir divpadsmit mazbērni. Četri dēli, kuri visi strādā un maksā nodokļus Latvijā un kas mani atbalsta. Tas atzinums, ko es ieguvu, piedaloties konkursā "Sakoptākais mežs", man deva ļoti daudz. Tas man parādīja to, ka tas, ko es daru, kādam ir vajadzīgs," savās domās dalās saimnieks.
Runājot par meža vērtībām, Aivars atzīst, ka mežam tādu ir daudz. Šeit nevar runāt tikai par dabas aizsardzību vai finansiālu ieguvumu. Mežs sevī apvieno daudz ko vairāk.
"Mežam piemīt daudzas vērtības. Tikai viena no tām ir finansiāla. Mežs ir daba. Daba, kurā dzīvo ļoti daudz kas.
Kā piemērs šeit minams mazais ērglis. Tas ir ļoti augstu novērtējis mūsu mežu īpašības un nolēmis veidot šeit jaunās paaudzes, vīt ligzdas. Tāpēc nebūtu prātīgi jaukties iekšā šajā procesā ar kaut kādām cilvēku darbībām. Mazajam ērglim šeit patīk. Viņam patīk tas, ko un kā mēs darām," uzsver Aivars.
Pienesums no mežsaimniecības ir ļoti liels
Konkursa "Sakoptākais mežs 2018" uzvarētājs Madars Kalniņš savu ikdienu pavada, apsaimniekojot īpašumus Valmieras novadā. Līdzīgi kā citi meža īpašnieki arī viņš aicina vairāk izcelt un izprast meža apsaimniekošanu, tās procesus un pienesumu visai sabiedrībai.
"Cilvēkiem ir jāsaprot, ka mežsaimniecība nav tikai koku stādīšana. Tas ir arī viss pārējais meža augšanas cikls. Mežs ir ilgtermiņa process.
Mēs nevaram katru gadu ko audzēt, mainīt. Tā ir pieredze daudzu gadu garumā, kuras rezultātu mēs redzam pēc daudziem gadiem. Lai iegūtu koka produktu, mums ir jāzina viss šis cikls. Ja mēs esam atrauti no dabas, dzīvojam pilsētās, tad ir svarīgi sabiedrību izglītot," savu viedokli pauž Madars.
Saimnieks uzsver arī to, ka Latvijā meži būs vienmēr. Apsaimniekoti vai neapsaimniekoti - tas jau ir cits jautājums. Meži augs arī tad, ja cilvēks dabas procesos neiejauksies.
"Mežs augs arī bez apsaimniekošanas. Ja mēs neko nedarīsim, 90% Latvijas pārvērtīsies par mežu. Jautājums ir, ko mēs šajā mežā gribam.
Cilvēki vēlas pastaigāties, viņiem vairāk tomēr patīk apsaimniekots mežs. Ja mēs runājam par valsti, pensionāriem, par ceļiem un budžetu, tad mums jāsaprot, ka apsaimniekota meža pienesums un vērtība, ko mēs iegūsim ar darbavietām, nodokļiem, ir līdz desmit reizēm lielāks nekā neapsaimniekotā mežā. Protams, ir jāatrod balanss, bet no šīs mežu platības ir jāiegūst pēc iespējas kvalitatīvāka un vērtīgāka koksne, kura pašiem jāpārstrādā," stāsta Madars.
Mežsaimniecība ir nacionāla nozare
Konkursa "Sakoptākais mežs 2018" laureāts Artis Taurmanis no Alūksnes novada uzsver vēl vienu meža apsaimniekošanas aspektu – tās nacionālo nozīmi. Proti, Latvijā ir vairāk nekā 130 tūkstoši meža īpašnieku, un šī nozare vienmēr ir bijusi nozīmīga. "Mežsaimniecība mums ir nacionāla nozare. Lai arī mums ir ienācis ļoti daudz ārzemju kapitāla, latviešu valoda tajā ir saglabājusies vairāk nekā 50 gadus. Arī tad, kad citur tā nebija. Turklāt nevar noliegt, ka meža vērtība pieaug. Varētu teikt, ka mežs ir kā banka. Līdzīgi kā ar valūtas kursu arī koksnes vērtība var svārstīties, bet tā ir visu mūsu kopējā investīcija," domā Artis.
Runājot par darbu mežā, Artis stāsta, ka šeit svarīga ir gan izglītošanās, gan ieklausīšanās dabā. Ja mežā ieguldīsi laiku, darbu un sirdi, tad arī ieguvums būs lielāks.
"Mežā mums ir jāiet izglītoties, nevis tikai vienreizējas peļņas gūšanas pēc. Nevar visu tikai pēc likumdošanas rāmjiem, vajag arī skatīties, ko pati daba rāda.
Ir tāds teiciens: "Ja nezini, ko darīt, nāc pēc gada, pēc diviem. Mežs tev pateiks priekšā, ko darīt." Mežā vienmēr būs slapjas kājas, varbūt būsi nosalis, bet, nākamreiz atnākot, ja tā eglīte vai bērzs būs tur ieaudzies, tas tevi sveicinās. Tā būs atgriezeniskā saite, pateicība, ko iegūsi no meža," stāsta saimnieks.