Pētnieki: Tiesnesim un universitātes pasniedzējam no Daugavpils doktora disertācijā 75% teksta veido plaģiāts (6)

Aktīvistu grupa "Dissernet" Krievijā atklājusi vismaz 11 tūkstošus zagtu doktora disertāciju un vēl tikpat zinātnisku publikāciju, kurās konstatēts plaša mēroga plaģiāts. Īpašu uzmanību pievērš politiķiem, amatpersonām, universitāšu vadībai.

Viņi atklāja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas vadītāja un tagadējā Krievijas Ārējās izlūkošanas pārvaldes vadītāja Sergeja Nariškina doktora disertācija bija pārkopēta no citiem pētniekiem.

Politiķis Igors Igošins bija paņēmis svešu darbu par šokolādes industriju, visā darbā nomainījis vārdu "šokolāde" pret "liellopu gaļa", visu pārējo atstājot bez izmaiņām. Katra devītā Krievijas parlamenta deputāta izglītības diploms, iegūts ar acīmredzamu plaģiātu.

Fiziķis, "Dissernet" dalībnieks, Andrejs Zajakins teica: "Apmēram 300 cilvēkiem mums izdevies atņemt zinātnisko pakāpi. Diemžēl Krievijas likumi ir tādi, ka tie, kas aizstāvējušies vairāk nekā pirms 10 gadiem, lai ko viņi nozaguši, lai ko norakstījuši, viņiem nevar atņemt zinātnisko pakāpi."

Aktīvistu grupa radījusi savu programmu, kas zinātnisko darbu datu bāzēs meklē sakritības. Kad tādas atrastas, "Dissernet" dalībnieki manuāli analizē atrastos darbus. Pētnieki ir zinātnieki un žurnālisti.

Fiziķis, "Dissernet" dibinātājs, Andrejs Rostovcevs teica: "Cilvēki, kuri saprot, ka tālāka falsifikācija, mahinācijas, meli, viltojumi zinātnisko darbu nozarē tādā mērogā noved pie katastrofas."

Šovasar "Dissernet" pabeidzis ekspertīzi 2008. gadā universitātē Sanktpēterburgā aizstāvētā doktora disertācijā, kuras autors ir Arvīds Ozerskis. Disertācijas tēma ir "Tiesiskuma sistēma Vācijā imperiālā federālisma apstākļos".

Pēc Krievijas likumiem atņemt diplomu autoram vairs nevar, lai arī plaģiātu medniekiem nav šaubu ēnas, ka darbs ir norakstīts no divus gadus agrāk aizstāvēta Romāna Andropova darba par tiesību kodifikāciju Vācijā.

Līdz pat 70. lappusei teksts vārds vārdā sakrīt. Tad septiņas lappuses pārkopētas no cita pētījuma, kam atkal seko 17 lappuses ar Andropova tekstu. 30 lappusēm autors nav zināms, iespējams, tas bijis pats Ozerskis. Pēc tām 24 lappuses atkal pārkopētas no citiem darbiem.

Arvīds Ozerskis pirms 26 gadiem - 1995. gadā nodeva tiesneša zvērestu. Tagad viņš ir tiesnesis Daugavpils tiesā.

Ozerskis specializējas krimināllietās. Viņa vārds visskaļāk gan izskanējis politiskā kontekstā. Viņš lēma, ka bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims nav sadarbojies ar VDK, lai gan politiķa vārds ir čekas maisos.

Neraugoties uz iepriekš saskaņotu interviju, tiesnesis atsakās filmēties. Sarunas laikā viņš uzsver, ka aktīvistu secinājumiem nekādu juridisku seku nevar būt. Plaģiāta faktu tiesnesis neatzīst.

Daugavpils tiesas tiesnesis, Daugavpils Universitātes docents, Arvīds Ozerskis sacīja: "Protams, mēs varam izmantot vairākus un dažādus avotus, rakstot par savu disertāciju.

Pats galvenais, lai mums būtu atsauces. Uz šo autoru ir atsauces. Nekur normatīvā aktā nav norādes, cik reizes man vajag to pašu atkārtot. Bet, protams, saturiski tā ir pavisam cita disertācija."

NP: Tam piekrītat, ka tur ir tās vienādās daļas?

Ozerskis: Varbūt, kāpēc nē? Bet tas nav aizliegts. Pats galvenais, lai būtu atruna.

"Teksts taču sakrīt. Kāda tēma, tas nav svarīgi. Pēc Krievijas likumiem tāda aizstāvēšana nevarēja notikt. Cita lieta, ka šobrīd to apstrīdēt vairs nav iespējams, jo iestājies noilgums, Ozerskim ir trīs atsauces uz Andropovu, bet nokopētas ir vairāk nekā 100 lappuses. Bet ziniet, pat ja viņš katrā lappusē ieliktu atsauci, tas viņu neglābtu," teica Zajakins.

Pētnieku pieredzē šādas disertācijas parasti tiek pasūtītas par naudu melnajā tirgū. Kopā ar universitātes un atestācijas komisijas labvēlību tas izmaksā ap 10 tūkstošiem eiro. Ozerska darba zinātniskais vadītājs piedalījies vismaz 11 viltotu disertāciju tapšanā vai aizstāvēšanā.

"Ja cilvēks vai augstskola palaidusi cauri vienu vai divas viltotas disertācijas ilgā pastāvēšanas laikā, visticamāk, tā ir sagadīšanās.

Ja augstskolā aizstāvēta 261 nozagta disertācija, un es tagad runāju par to universitāti, kurā aizstāvējās šis jūsu tiesnesis, turklāt tas viss notiek koncentrētā veidā vienās un tajās pašās disertāciju padomēs, tad, protams, ka saprātīgs pieņēmums ir, ka tā nav sagadīšanās, bet gan organizēta disertāciju tirdzniecības sistēma," teica Zajakins.

Ozerskis darbu rakstīja universitātē, kas tagad pievienota Sanktpēterburgas valsts ekonomikas universitātē. Arī tās rektora doktora disertācija ir norakstīta no citiem darbiem. Viņš ir Augstākās atestācijas komisijas prezidija loceklis. Tā ir iestāde, kam jāpārbauda disertāciju kvalitāte.

Ozerskis norādīja: "Krievijā ir ļoti stingri nosacījumi. Lai to aizstāvētu, ir ļoti sarežģīta procedūra. Pirmām kārtām tā, protams, ir priekšaizstāvēšana, tāpat kā pie mums. Tad pati aizstāvēšana, promocijas padome. Un tad personīgo disertanta lietu sūta Maskavā, ir tā saucamā VAK. Un tur sešu mēnešu garumā pēta jau izcili Krievijas zinātnieki un lemj vai disertantam, kurš aizstāvēja disertāciju, izdot diplomu."

Ozerskis ir arī docents Daugavpils Universitātē. Šajā amatā viņš var strādāt tikai ar doktora grādu. Viņš studentiem pasniedz administratīvās tiesības.

NP: Ja izrādītos, ka kāds docents savu doktora grādu ir ieguvis, kopējot citu kolēģu darbus, vai viņš būtu pelnījis docenta amatu?

​Daugavpils Universitātes rektore Irēna Kokina: Domāju, ka pilnīgi noteikti nē. Šaubu nav. Strādā tā saucamais akadēmiskā godīguma likums, līdz ar to Daugavpils Universitāte, protams, seko tam visam līdzi.

Augstskolu likums universitātēm liek cīnīties par akadēmisko godīgumu, taču nesaka, kā to darīt. Doktora promociju darbu gadījumā gan ar plaģiātu līdz aizstāvēšanai tikt būtu grūti.

Latvijas Augstskolu padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis norādīja: "Tradicionāli augstskolas diezgan cenšas izķert šādus gadījumus, ja doktorantūrā studējošais studē un jel kādam no ekspertiem ir aizdomas, ka tur var parādīties kaut kādi plaģiāta elementi, tad, visticamāk, šo procesu pirms pašas aizstāvēšanas augstskola apturēs, koriģēs.

Tas, protams, ir viens no nopietnākajiem pārkāpumiem akadēmiskajā vidē, kas apdraud ticamību ne tikai paveiktajām, bet arī turpmākajai akadēmiskajai darbībai."

NP: Un arī visas augstskolas reputāciju, vai ne?

Teikmanis: Protams, augstskolas reputācijai, tieši tā.

Cīņas par akadēmisko godīgumu galvenais iemesls ir panākt sabiedrības uzticību akadēmiskām institūcijām, augstākajai izglītībai, pētniecībai.

Latvijā aizdomīgos gadījumos nereti bijis pamats uzskatīt, ka darbs nopirkts Krievijā. Piemēram, autors atsaucies uz konferencēm Krievijā, kuras pats nevarēja apmeklēt. Savukārt precedenta, kā rīkoties, atklājot krāpšanos ar ārvalstīs izdodu diplomu, nav.

"Iespējas Latvijā anulēt citā valstī izsniegtu grādu valsts dibinātām institūcijām noteikti nav," teica Teikmanis.

Vienīgā teorētiskā iespēja pastāv, ja Daugavpils Universitāte kopā ar Akadēmiskās Informācijas centru atsauc savu piekrišanu Ozerska diploma atzīšanai Latvijā. To izvērtēs Daugavpils Universitātes Ētikas komisija un Ozerska kolēģi tiesību katedrā.

Pagaidām Latvijas tiesnešu ētikas komisija Ozerska gadījumu atsakās komentēt, kamēr tā nesaņems pierādījumus par viņa negodīgumu.