Kas notiek ar tām kapu vietām, kuras jau gadiem ilgi netiek koptas?

Sieviete jau ilgus gadus kopj savas radinieces kapu Rīgas Ziepniekkalna kapsētā. Kapu pārvaldē esot noformēts oficiāls līgums, ka viņas ģimene ir šīs kapa vietas īpašnieki. Tā kā blakus esošais kaps netiekot kopts jau 25 gadus, viņa vēlētos to iegūt savas ģimenes īpašumā, nopērkot vai likumīgi sakārtojot visus dokumentus.

"Tad, kad Kapavietu aktēšanas komisija konstatē, ka šī kapa vieta ir nekopta, tad tiek iesprausts dzeltens mietiņš, kas ir kā signāls cilvēkam, kurš ir šīs kapa vietas uzturētājs,

jeb arī personai, kas rūpējas par šo kapa vietu. Un attiecīgi, ja tā tiek sakopta, tad šis mietiņš tiek noņemts," skaidroja Rīgas domes (RD) Juridiskās nodaļas galvenais speciālists Gints Zēla.

Pērn Ziepniekkalna kapsētā tika aktētas 80 kapa vietas. Patlaban tiek gatavots lēmums par kapavietu aktēšanas procesa pabeigšanu, un šīs 80 kapa vietas tiks nodotas cilvēkiem, kuriem tās būs nepieciešams. 

Kopā Rīgas kapsētās gadā tiek aktētas 2500-2700 kapa vietas. Ja tiek konstatēts, ka kapa vieta trīs gadus pēc kārtas netiek kopta, tad šādas kapa vietas tiek aktētas.

Tad tiek pieņemts lēmums par šo kapu vietu nodošanu pašvaldības valdījumā, un vēlāk tās tiek piešķirtas tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības uz to pretendēt, piemēram, gadījumos, kad mirušo nav iespējams apbedīt savā ģimenes kapa vietā.

Gan Zeila, gan Ziepniekkalna kapu pārzine "4.studijai" noliedz iespēju iegādāties vietu kapos, tomēr, interesējoties privātos apbedīšanas birojos par iespēju nopirkt kapu vietas, atklājās cita, neoficiāla, informācija.

Apbedīšanas biroju darbinieces telefonsarunā atklājušas, ka ir dažādas summas par kādām var iegādāties kapa vietu, summas svārstījās no 70 līdz 140 eiro.

Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam 2019. gadā, kapa vietas vairs netiek tirgotas un tiek piešķirtas bez maksas.