Uzzini, kā mazāk zināmo gludeno čūsku atšķirt no odzes (1)

Latvijā gludenā čūska sastopama visai nelielā teritorijā - gar Rīgas līča piekrasti, apmēram, no Slīteres Nacionālā parka, no Kolkas raga līdz Ādažiem. Tas saistīts ar klimatu - piejūrā siltums pieturās ilgāk, skaidro Skuja.

Pētnieki uzskata, ka gludenā čūska mitinās apmēram 20 kilometrus plašā teritorijā no jūras krasta. Nevar uzskatīt, ka čūska Latvijā ir pamanīta un atklāta tikai tagad.

"Tagad vienkārši mums ir čūsku pētnieks, [bioloģijas zinātņu] doktors [Andris] Čeirāns, kurš ir tam pievērsis uzmanību pirms dažiem gadiem.

Tika izstrādāts sugas aizsardzības plāns, tāpēc cilvēku uzmanība pievērsta tai vairāk. Bet viņa ir jau zināma vismaz no "pirmās" Latvijas laika

un arī pirmo dabas pētnieku, kas bija vācieši pēc tautības, dažādos aprakstos viņa jau ir minēta," sacīja biologs Skuja.

Gludenā čūska ir žņaudzējčūska, bet augumā neliela – Latvijā tā ir nedaudz garāka par pusmetru.

Gludeno čūsku bieži sajauc ar glodeni, taču tā ir pavisam stīva. Tā ir slaidāka, kustīgāka. Tā ir tievāka par odzi un ļoti, ļoti lokana, norāda biologs.

Raksts uz gludenās čūskas muguras ir līdzīgs odzēm, taču izskatās, it kā kāds tām raksturīgos zigzagus ar dzēšgumiju tieši vidū būtu padzēsis. "Tad no tiem zigzagiem paliek maliņā punktiņi vai plankumiņi," teica Skuja.

Turpinot ilustrēt čūskas atšķirīgās iezīmes, viņš min: "Uz galvas ir raksturīgs tāds kā kronītis, zīmējums izliekts, un pie acs ir tāda svītra un vēdera apakšpuse ir gaišāka. Tēviņi riesta laikā ir nedaudz sarkanīgi."

Dabas aizsardzības pārvalde aicināja cilvēkus, kuri dzīvo Rīgas līča piekrastē, posmā no Kolkas līdz Ādažu poligonam, ikvienu sastapto brūngano čūsku rūpīgi aplūkot, jo tā var izrādīties gludenā čūska. Tādā gadījumā pārvalde lūdz to nofotografēt un nosūtīt attēlu uz e-pasta adresi info@daba.gov.lv.