Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Lāce norādīja, ka šie griestu gleznojumi un Valsts prezidentu portreti ir valsts pasūtījums, tādēļ esot jautājums, kāda ir mūsu attieksme, pieeja, risinājumi un cik no mūsu māksliniekiem ir gatavi iesaistīties šādos darbos.
Lāce piebilda, ka 1938. gadā, kad Eižena Laubes vadībā izveidoja Svētku zāli un radīja ideju par griestu gleznojumiem, kas ataino Latvijas vēsturi un latvisko dzīvesziņu, neviens neesot sapratis, cik komplicētu uzdevumu uzdod nākotnes pils saimniekiem.
Savukārt Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis sacīja, ka Rīgas pils ir izcili skaista celtne, arhitektūras piemineklis ar vairāk nekā 500 gadu senu vēsturi, un tas uzliek noteiktas prasības, domājot par dizaina papildinājumiem un jebkādām pārmaiņām.
Rīgas pils Svētku zāles ir unikāla telpa visā Latvijā, Rīgas pils centrālā vieta, kurā atspoguļota valsts vēsture. Svētku zāles griestu gleznojumi nav daudz, bet katrs nes simbolisku vēstījumu, tāpēc Rīgas pils atjaunošanas padomes lēmums 2017.gadā par gleznojumu tēmām - "Tautas manifestācijas Daugavmalā" un "Latvijas Republikas dibināšana 1918. gada 18. novembrī" - nebija viegls, izteicies Teikmanis.