Valdības partijas nākamā gada budžetā plāno neapliekamo minimumu palielināt līdz 400 eiro

Diferencētā neapliekamā minimuma celšanu aizstāv gan premjers Krišjānis Kariņš, gan finanšu ministrs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības". Abi rakstiskās atbildēs LTV norādīja, ka ieguvumi būtu vairāki, piemēram, nevienlīdzības mazināšana.

Kariņš atzīmēja: "Mūsu mērķis ir veidot sociāli taisnīgu un konkurētspējīgu nodokļu sistēmu. Veidojot šā gada budžetu pērn, lēmām par sociālo iemaksu samazināšanu par vienu procentpunktu, līdz ar to būtu loģiski to turpināt, palielinot neapliekamo minimumu."

Savukārt Reirs norādīja, ka budžeta projektā šobrīd paredzēts neapliekamo minimumu celt no 300 līdz 400 eiro.

Atbalstu tam pauž arī citu koalīcijas partiju pārstāvji.

Piemēram, Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) sacīja: "Ir vērojams arī inflācijas pieaugums, un būtu nepieciešams tomēr mazināt darbaspēka nodokļus tieši šajā relatīvi mazāko algu saņēmēju lokā."

Tikmēr Saeimas deputāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") atklāja, ka viņa pārstāvētā frakcija stingri atbalsta nepieciešamību ar nākamo gadu paaugstināt neapliekamo minimumu: "Tas būtu nozīmīgs efekts. Protams, par to, kāda ir tā summa, līdz kurai jāpaaugstina, par to ir jāvienojas valdības koalīcijas sarunās. (..) Šķiet, ka 400 eiro varētu būt summa, ar kuru vajadzētu sākt sarunu, bet, iespējams, ka nepieciešama lielāka."

Mazliet piesardzīgāka ir Nacionālā apvienība. Partijas vadītājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka atbalsta darbaspēka nodokļu samazināšanu, taču esot atvērts jautājums, vai neapliekamais minimums ir pareizais veids, kā to darīt.

"Mēs redzam arī zināmus mīnusus šādai pieejai, jo daļa darbinieku, kas jau izmanto šo neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām, viņus šie atvieglojumi var nesasniegt," pauda Dzintars.