"Jutu, ka mani sirdspuksti palēninās..." Kā Šūmahera dzīvība bija tuvu izdzišanai vēl pirms liktenīgā kritiena

Šūmaheram karjeras laikā lielākoties izdevās izvairīties no iespaidīgām avārijām. Tomēr 1999. gada Silversontas "Grand Prix" bija viens no retajiem izņēmumiem.

Vienā no līkumiem vācu pilots iesaistījās cīņā ar tā laika komandas biedru Ediju Irvainu, bet nesavaldīja savu spēkratu un taisnā ceļā ar 150 kilometru stundā lielu ātrumu ietriecās riepu barjerā.

Minētajā avārijā Šūmahers iedzīvojās kājas lūzumā un citos, mazāk nopietnos savainojumos. Nesen iznākušajā dokumentālajā filmā dzirdams, kā pats Šūmahers atskatās uz biedējošo epizodi.

"Priekšējais rats bija sašķaidījis kokpitu un tas [rats] kaut kur tur bija iesprūdis. Es nevarēju tikt ārā. Es centos izvilkt savu kāju, kas bija iesprostota Es tur gulēju un jutu, ka sāku nomierināties," atcerējās Šūmahers.

Leģendārajam pilotam nekavējoties talkā steidzās trases apkalpojošais un medicīnas personāls, tomēr viņš konkrētajā situācijā jutis, ka viņa dzīvība lēnām sāk izdzist.

"Jutu, ka mani sirdspuksti palēninās. Tie kļuva lēnāki un lēnāki, līdz vienā mirklī tie apstājās. Nodomāju: "Tad šāda droši vien ir sajūta, kad dodies augšup"," atcerējās Šūmahers.

Trasē leģendārais pilots, kā jau minēts, no bīstamiem incidentiem lielākoties izvairījās. Diemžēl 2013. gadā viņš cieta traģiskā slēpošanas negadījumā, kā rezultātā Šūmahera veselības stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies un publiskajā telpā par viņu informācijas bijis ļoti maz.