Ģimenes ārsti Covid-19 pandēmijā biežāk nekā citi mediķi izjūt trauksmi un depresiju

Pētījuma mērķis ir izsekot tam, kā mainās veselības aprūpes personāla depresijas un trauksmes rādītāji Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā.

Pirmie dati tika ievākti Covid-19 pandēmijas sākumā 2020.gada aprīlī un maijā no medicīnas iestādēm visā Latvijā. Kopumā pētījumā piedalās vairāk nekā 800 mediķu. Jau pirmajā posmā tika konstatēts, ka depresija uzrādījās 24%, bet trauksme 17% medicīnā nodarbinātajiem.

Līdz šim veiktais pētījums rāda, ka medicīnas personāla psihiskā veselība visvairāk tikusi ietekmēta otrās ārkārtējās situācijas laikā.

"Domāju, mēs labi saprotam, ka jau pirms pandēmijas izdegšana bija bieži sastopama mediķu vidū, taču tagad situācija ir kļuvusi vēl nopietnāka," sacīja pētījuma autore, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras pasniedzēja un doktorante Laura Valaine.

Viņa uzsvēra, ka medicīniskā personāla psihiskā veselība ir cieši saistīta ar veselības aprūpes kvalitāti. Ņemot vērā, ka ārstniecības jomā speciālistu trūcis arī pirms pandēmijas, palielinoties slodzei, strādājot fiziski smagos apstākļos, redzot pacientu nāves, mediķu psihiskā veselība pasliktinājusies.

Pētījumā mediķi tiek aptaujāti ik pēc trīs mēnešiem, un dati rāda, ka vissmagākā situācija bija 2021.gada februārī, kad depresija tika konstatēta 43%, bet trauksme 29% respondentu. "Jāpiebilst, ka pašreiz runa nav par agrīnām iezīmēm, bet gan par klīniski nozīmīgiem simptomiem, kur būtībā nepieciešama ārstēšana," pauda Valaine.

Vasarā, kad mazinājusies Covid-19 izplatība, mazinājusies ir trauksmes un depresijas izpausme mediķu vidū - depresija tika konstatēta 37%, bet trauksme 27% respondentu. Taču RSU pārstāve uzsvēra, ka, neskatoties uz infekcijas izplatības samazināšanos, mediķu psihoemocionālais stāvoklis joprojām ir sliktāks nekā pandēmijas sākumposmā un pirms tās.

Pētnieki secinājuši, ka lielāks depresijas un trauksmes risks ir jaunākiem mediķiem. "Jauns ārsts grib būt labs ārsts. Taču viņam trūkst praktisko zināšanu, kas palielina emocionālo spriedzi," piebilda Valaine.

Tāpat lielāks risks ir tiem mediķiem, kas strādā vairāk nekā 48 stundas nedēļā.

"Vēl skaidri redzams arī tas, ka darba stundu daudzums ietekmē psihisko veselību - tie, kas strādā vairāk un ārpus normālā darba laika stundām, jūtas sliktāk, kas nevienam nav pārsteigums," piebilda pētniece.

Secināts arī, ka ģimenes ārsti ir mediķu grupa ar lielāko depresijas un trauksmes risku. Piemēram, pētījuma martā ievāktie dati liecina, ka depresijas simptomi kopumā bijuši gandrīz 43% mediķu, taču ģimenes ārstiem tie bijuši gandrīz 53% gadījumu. Savukārt stacionāros strādājošo vidū simptomi bijuši 40%, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošo vidū - ap 39% gadījumu. Arī trauksmes simptomi ģimenes ārstiem martā bijuši biežāk nekā citiem mediķiem.

"Šo aspektu ir būtiski ņemt vērā, plānojot veselības aprūpes pakalpojumus," uzsvēra Valaine, skaidrojot, ka pēdējā laikā ģimenes ārstiem ir jānodrošina papildu pakalpojumi, piemēram, vakcināciju pret Covid-19, taču citi pakalpojumi ārstiem nav "atņemti".

Lai uzlabotu mediķu psihisko veselību, pētnieki iesaka domāt par ārstniecības personas "sargājošu" likumdošanu. "Mēs esam atkarīgi no pacientu vērtējuma, finansējuma, nejūtamies pasargāti arī no likuma puses," sacīja ārste.

Tāpat, lai mediķi varētu darīt savu darbu tādā kvalitātē, kā ir apmācīti, ārstniecības iestādēs jānodrošina pietiekams darbinieku skaits, jānodrošina darba un atpūtas režīma līdzsvars. Arī katram mediķim ir jādomā par savu psihisko veselību, mudināja Valaine.