Mali hunta risina sarunas par 1000 Krievijas algotņu nolīgšanu (2)

Šāda vienošanas Parīzes un Mali problēmu māktās attiecības var novest līdz lūzuma punktam, turklāt šis process no jauna atgādina par Krievijas pieaugošo ietekmi reģionā, kur agrākajai koloniju metropolei Francijai ārvalstu klātbūtnes ziņā nebija sāncenšu.

To, ka šādas sarunas notiek, apstiprināja divi avoti, no kuriem viens ir tuvs Elizejas pilij un otrs - drošības dienestos.

Mali Aizsardzības ministrijas pārstāvis sakariem ar presi nenoliedza, ka notiktu šādas diskusijas, par kurām kā pirmā jau pirmdien vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".

"Mali tiecas vidējā termiņā dažādot sava attiecības, lai garantētu valsts drošību," ministrijas pārstāvis sacīja ziņu aģentūrai AFP. "Mēs neko neesam parakstījuši ar "Vagner", bet mēs runājam ar visiem."

Francija kopš 2013.gada izvietojusi tūkstošiem karavīru un gaisa spēkus Mali un citviet Sāhelas reģionā, kur tā kopā ar vietējiem spēkiem veic operācijas pret islāmistu nemierniekiem, kas ir saistīti ar "Al Qaeda" un "Islāma valsti".

Attiecības starp Franciju un Mali militāro režīmu pasliktinājušās, kopš 2020.gada augusta pučā tika gāzts prezidents Ibrahims Bubakars Keita.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir neapmierināts ar atkāpšanos no solījumiem sarīkot jaunas vēlēšanas, kā arī ar lēmumu atbrīvot džihādistus apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu.

Krievijas algotņu klātbūtne varētu būt "sarkanā līnija" Makronam, sacīja viens no avotiem, un Parīze varētu izlemt Mali dislocētos Francijas karavīrus pārvietot uz kaimiņvalsti Nigēru.