Gruzija pirms vairāk nekā 15 gadiem atteicās no bērnunamiem, liekot uzsvaru uz bērnu atgriešanos bioloģiskajās ģimenēs vai lielo valsts iestāžu aizstāšanu ar alternatīviem aizbildniecības veidiem.
Nesenais skandāls Gruzijas patriarhāta pakļautībā esošajā bērnu internātskolā parādīja, ka reforma nav pilnīga, un izraisīja diskusijas par Gruzijas pareizticīgo baznīcu, kas ir viena no autoritatīvākajām institūcijām valstī.
28. jūnijā nepieejamās patriarhāta pansijas Ninotsmindā, kas atrodas Gruzijas dienvidos, durvis tika atvērtas cilvēktiesību aizstāvim - Gruzijas sabiedriskajam aizstāvim (ombudam). Pirms tam šīs organizācijas darbinieki divas reizes neveiksmīgi mēģināja iekļūt šajā iestādē.
Toreizējais pansionāta vadītājs arhibīskaps Spiridons (Goča Abuladze) viņus neielaida un atteikumu skaidroja, ka šīs cilvēktiesību organizācijas pārstāvji it kā "pieprasa legalizēt viendzimuma laulības" Gruzijā, tādējādi viņiem nevajadzētu ļaut tuvoties bērniem.
Pirms tam, atsaucoties uz koronavīrusu, gandrīz gadu valsts drošības aģentūras sociālie darbinieki netika ielaisti šajā iestādē. Cilvēktiesību aizstāvjiem bija aizdomas, ka slēgto durvju iemesls patiesībā ir pārkāpumi un cietsirdīgas izturēšanās metodes pret bērniem, un apsūdzēja varas iestādes bezdarbībā.
Lūkasa stāsts
"Mani ceļi bija nobrāzti, un tecēja asinis. Es jau vairākkārt to biju piedzīvojis," savu stāstu raidsabiedrībai BBC uztic 19 gadus vecais Lūkass. Viņš bija viens no pirmajiem, kurš žurnālistiem pastāstīja savu pieredzi, dzīvojot Ninotsmindā. Zēna miesīgā māte atstāja viņu pie pansijas vārtiem. Viņš tobrīd bija tikai nedēļu vecs.
Lūkass atceras, kā pret bērniem tika piemērotas dažādas soda metodes - sitieni ar līstēm, nūjām un citiem priekšmetiem. Bērniem lika visu dienu stāvēt uz kviešu un rīsu graudiem, vai tika izdomāti cita veida sodi.