Zemā vakcinācijas aptvere rada risku biznesam. "Aizliegtais paņēmiens" pēta, kā to risina Latvijas uzņēmēji

Vasarā valdība lēma ļaut ikvienam darba devējam no 1. oktobra no darba atbrīvot tos darbiniekus, kas nav nedz izslimojuši, nedz vakcinējušies, nedz arī ir gatavi uzrādīt negatīvu Covid-19 testu. Taču Saeimai šī ideja cauri netika.

Tādējādi pašlaik pašu darba devēju ziņā ir atstāts tas, kā risināt un savienot gan vakcinētu, gan nevakcinētu darbinieku intereses, viņu bažas un bailes ar savām biznesa interesēm, cenšoties neciest no Covid-19 uzliesmojumiem savos darba kolektīvos.

Veikalu tīkls "Rimi" raidījumam nepastāstīja, cik vakcinējušies pret Covid-19. Uzņēmums precīzi nezinot, jo tā ir sensitīva informācija, ko neapkopojot. "Mēs varam tikai uzskatīt, ka mūsu lielā darbinieku saime, kas ir vairāk nekā seši ar pusi tūkstoši darbinieku, ir tieši tāds pats mūsu sabiedrības atspoguļojums. Ja konkrētā vakcinēšanās aptvere sabiedrībā ir noteiktie procenti, plus mīnus 50, tad mūsu darbinieki ir tieši tāda pati sabiedrība," sacīja SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.

Veikalu tīkls "Maxina" par vakcinācijas aptveri uzņēmumā stāstīja: "To [informēšanu] veicam ar zinātnē balstītu pieeju, ar dažādu profesoru iesaisti no Stradiņa universitātes.

Tāpat arī ģimenes ārstus iesaistām, kas veic šo informatīvo funkciju un skaidro, arī varbūt lauž dažādus mītus vai stereotipus, kas ir radušies publiskajā telpā," 

pastāstīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Savukārt veikalu tīkls "Top" teica: "Kopumā esam par vakcinēšanos jebkurā gadījumā kopējās sabiedrības veselības dēļ, jo īpaši tagad, jo šobrīd mēs novērojam jaunā delta paveida strauju izplatīšanos, kas, protams, arī vistiešākajā veidā ietekmē veikala darbību. Tas, ko mēs esam novērojuši, ka saslimst tieši nevakcinētie darbinieki," pastāstīja tīkla "Top" valdes locekle Ilze Priedīte.

Degvielas uzpildes staciju tīkls "Circle K" paziņoja par teju 70 procentu vakcinācijas aptveri, kas panākts bez kādām īpašām motivācijas programmām.

"Pēc aplēsēm, visās "Circle K" struktūrvienībās kopumā – gan birojā, gan stacijās, gan arī biznesa centrā – vakcinācijas aptvere varētu būt aptuveni 70% no darbiniekiem, kas šobrīd ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu. Lielāks vakcinēto īpatsvars ir biroja darbinieku vidū, tomēr ir arī "Circle K" degvielas uzpildes stacijas, kurās pilnīgi visi darbinieki ir vakcinēti," pastāstīja "Circle K Latvia" komunikācijas konsultante Ieva Stūre.

Arī veikalu tīklam "Depo" ir vairāk nekā 70 procenti vakcinēto. Īpašas bonusu programmas nav, bet ir bēdīga pieredze. Par to pastāstīja "Depo" darba aizsardzības nodaļas vadītājs Artūrs Putrālis:

"Pagājušajā gadā Jēkabpilī mēs piedzīvojām Covid-19 uzliesmojumu, kur diemžēl uz pāris dienām nācās mūsu veikalu slēgt, pēc kā mēs esmu guvuši gana lielu mācību un to, ka tas uzņēmumā var pēkšņi pāris dienu laikā pārņemt veselu struktūrvienību.

Mēs arī darbiniekiem stāstām šo piemēru. Cik mums sanāca izanalizēt, no viena darbinieka četru darba dienu laikā tika inficēti 19 darbinieki. No 19 darbiniekiem kontaktpersonas bija praktiski viss veikals."

Bet kā ir komercbankās un telekomunikāciju uzņēmumos, kurās atbalstoši statistikai allaž bijušas augstākās vidējās algas valstī? Tajos pret Covid-19 vakcinēto darbinieku aptvere atklājas iespaidīga.

"Swedbank" raidījumam pastāstīja: "Mēs, protams, aicinām darbiniekus padomāt par savu veselību, par apkārtējo veselību. Mēs esam par vakcināciju, bet tai pašā laikā tas nav piespiedu pasākums kā obligāti. Jāsaka, ka kopējā tendence tomēr liecina, ka lielākā daļa darbinieku vēlas un vakcinējas pret Covid-19. Jo šis rādītājs, kopējais no darbinieku skaita, kas ir vakcinēti, ir 79%," pastāstīja "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Arī bankai "Citadele" nav obligātu nosacījumu: "Nav nekādi obligāti nosacījumi, bet mēs katrā ziņā veicinām un motivējam, un skaidrojam saviem darbiniekiem vakcinēšanās nepieciešamību. Šobrīd liekas, ka tas arī strādā. Šobrīd mūsu kolektīvā ir apmēram 70% vakcinēti," pastāstīja bankas "Citadele" valdes loceklis Valters Ābele.

Lielākais Rīgas pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" plāno, kā palielināt vakcinējušos cilvēku aptveri, jo šobrīd ar to lepoties īsti nevar, bet riski ir augsti.

"Strādājam pie tādiem atsevišķiem motivācijas elementiem, ko varētu realizēt no nākošā gada ar atsevišķu labumu piedāvāšanu tieši darbiniekiem, kuri var uzrādīt sertifikātu.

(..) Teiksim, piešķirt papildu labumus, kas ir materiāli labumi, tātad apmaksājami nevis finansiāli naudā, bet iegūstami caur dažādiem pakalpojumiem vai precēm sadarbības partneros tieši tiem darbiniekiem, kas būs vakcinējušies. Šādus labumus nevarēs izmantot darbinieks, kurš būs izvēlējies nevakcinēties," pastāstīja "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

"Aizliegtais paņēmiens" arī aplūkoja vairākus ražošanas sektora uzņēmumus.

Viens, kas noteikti izceļas šajā saimē, ir "Latvijas maiznieks" ar ražotni Daugavpilī, kur strādā aptuveni 300 darbinieku. Vakcinējušies esot visi jeb 100%.

Par uzņēmuma pieredzi pastāstīja AS "Latvijas maiznieks" mārketinga projektu vadītāja Undīne Svelpe: "Sākumā, kad cilvēks nevēlējās vakcinēties, mēs nodrošinājām neklātienes darba apstākļus ofisa darbiniekiem. Bet ražošanā nebija tāda gadījuma īsti. Mums visi vakcinējās, un mēs neesam šķīrušies no darbinieka vakcinācijas dēļ. (..) Mums tāda kolektīvā atbildības sajūta ļoti augsta.

Nebija ne konfliktu, ne kaut kāda tur pretošanās vai pretestība par šo ideju. Mēs arī rīkojām tādu kā darbinieku motivāciju ar iekšējām balvām. Arī jauni pieņemtie darbinieki mums visi vakcinēti, un nav bijusi problēma, jo cilvēki, es domāju, automātiski saprot, ka ražošanā nevarēs strādāt bez vakcīnas."

Uzņēmumā atzina, ka darba intervijās vaicā par vakcināciju pret Covid-19.

"Tas ir pirmais, ko mēs prasām, vai cilvēks ir vakcinējies un vai viņu interesē vispār vakcinēties, jo mēs nepieļaujam bezvakcīnas gadījumus, jo mēs nedrīkstam pakļaut nevienu kolēģi riskam," uzsvēra Svelpe.

Uzņēmumā "Dobeles dzirnavnieks" vakcinējušos darbinieku īpatsvars ir aptuveni 80%.

Galvenais instruments – aicināti uz sarunu veselības jomas speciālisti. "Veidojām atsevišķus seminārus mūsu darbiniekiem, lai viņi varētu uzdot jautājumus vai izteikt savas šaubas. Informācijas trūkums varbūt kādam bija, kur bija lieliska iespēja uzdot speciālistiem jautājumus un saņemt oficiālas atbildes," sacīja AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

To, ka situācijas dažādos kolektīvos ir ļoti atšķirīgas, atzīst arī darba devēju organizācijas.

"Jau tagad ir nozares, kuras signalizē par šo problemātiku, ka neizdodas, ka nav vakcinācija darbinieku vidū. Tas, protams, rada riskus gan nodrošināt pakalpojumus, gan arī (..) pastāv šis risks, ka nebūs ko pieņemt vietā. (..) Protams, ka ir jāmeklē tādi risinājumi, kas atrisina to problēmu pēc būtības. Lai šo pakalpojumu var sniegt, lai uzņēmumi var turpināt darboties," sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle, politikas daļas direktore Katrīna Zariņa.

Viņa norādīja uz testu aktīvāku izmantošanu. Bet, ja testi kā alternatīva, tad kurš par tiem maksātu – darba devējs, valsts vai pats darbinieks? "Ņemot vērā, ka šobrīd vakcīnas ir iepirktas pietiekami lielos daudzumos un valsts tās piedāvā bez maksas, un vakcinācija ir diezgan plaši pieejama, tad personai, protams, būtu pašai tests arī jāapmaksā," sacīja Zariņa.

"Darba devēju ieskatā ir jārada elastīgs un fleksibls regulējums attiecībā uz nodarbinātības organizēšanu. Piemēram, ko darīt gadījumos, ja darbiniekam nav sadarbspējīgais sertifikāts, kā varētu darbinieku norīkot citu darbu veikšanai, kā darbinieku varētu atstādināt no konkrēto pienākumu veikšanas.

Tie ir tie jautājumi, kas darba devēju ieskatā būtu jārisina, pretējā gadījumā mēs atgriezīsimies pie rudens, ziemas scenārija, kad viss ir slēgts. Valsts šobrīd nav garantējusi, ka būs kaut kādi atbalsta mehānismi un tāda mēra atbalsta programmas, kādas bija iepriekšējā periodā," sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists Jānis Pumpiņš.