Valsts tērē miljonus eiro par pakalpojumiem, ko lieto daži procenti iedzīvotāju, ziņo "Nekā personīga" (4)

Īpašās reklāmās Dānijas iedzīvotājiem valsts iestādes vienkārši un atraktīvi stāstīja, kā uzvesties Covid-19 pandēmijas laikā un arī skaidroja vakcinēšanās nepieciešamību. Atbildīgie par veselības nozari dāņiem izsūtīja skaidrojumus par slimību, stāstīja par vakcinēšanos, neslēpjot arī ziņas par iespējamām blaknēm. Tas notika sistēmā e-Boks. Šī ir kā virtuālā deklarētā adrese, kas piesaistīta iedzīvotāju personas datiem. Tur var saņemt ziņojumus no bankām, apdrošinātājiem, valsts un pašvaldību iestādēm.

Sistēmu lieto praktiski visi Dānijas iedzīvotāji, kas tikai pagājušajā gada laikā esot ļāvis ietaupīt 10 000 tonnu papīra.

2006.gads. Aigara Kalvīša valdības pēdējie mēneši pirms 9. Saeimas vēlēšanām. Satiksmes ministra amatā - Ainārs Šlesers. E-lietu ministrs Jānis Reirs. Šajā laikā Latvijā mēģina ieviest E-parakstu. To dara "Latvijas pasts". Starts sanāk samocīts.

Satiksmes un Iekšlietu ministrijas nevienojas, ka virtuālo parakstu līdzīgi kā Igaunijā varētu iestrādāt ID kartēs. Latvijā šādu dokumentu nav, tāpēc tiek izdotas īpašas e-paraksta kartes. Privātajiem to lietošana maksā 24, uzņēmumiem 47 latus mēnesī. Katra paraksta izmantošanas reize - 35 santīmus. Jāpērk arī īpašs kartes lasītājs. Karte jāpasūta Latvijas pastā un tad vairākas nedēļas jāgaida.

Tā laika pasta vadītājs e-paraksta ieviešanas projekta vadību bija uzticējis no IT sfēras uz valsts pārvaldi pārnākušajam Ērikam Eglītim. Viņš uzskata, ka tieši vēlēšanu tuvums un politiķu vēlme padižoties ar jauno produktu bijis iemesls, kāpēc tas sasteigts. Izskanēja solījumi uzreiz ieviest arī e-adresi un tam visam atrast papildus naudu. Tomēr tieši naudas trūkums un Valsts iestāžu nespēja sadarboties bija iemesls, kāpēc paraksta lietotājiem bija jāprasa par to nauda.

Neērtās un dārgās karšu lietošanas dēļ to izmantotāju skaits nepārsniedz dažus desmitus tūkstošu, no kuriem lielākā daļa ir valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie. Latvijas pastam iestājās finanšu krīze. Satiksmes ministrs Šlesers izdomā, ka projekts jāpārceļ uz Latvijas Valsts radio un televīzijas centru.

2012.gadā LVRTC uzraudzīto e-parakstu savieno ar ID karti. Igaunijā e-paraksta sistēmu ar pārējiem risinājumiem ieviesa kompānija, ko veidoja telekomunikāciju firma TELIA kopā ar divām bankām. Šis pats uzņēmums izstrādājis arī SMART ID, kas līdzīgi kā mobilais e-paraksts Latvijā ļauj virtuālajā vidē izmantot ne tikai banku pakalpojumus.

Tikai 2018.gadā Latvijā ievieš gadiem solīto e-adresi. Tā izmaksā 7 miljonus eiro. Un arī tās iedarbināšana notiek ļoti kūtri. Šogad pavasarī Valsts kontrole secina - e-adresei pieteikušies 21 tūkstotis lietotāju - tas ir 1% no tā lietotāju skaita, ko sākumā bija plānots piesaistīt. Gada laikā sistēmā nosūtīts pusotrs miljons sūtījumu. Lielākā daļa dokumentu ceļo starp dažādām valsts iestādēm. Lai gan projekta ideja bija to izmantot saziņai ar privātpersonām. Revidenti brīdina - ja strauji netiks audzēts virtuālās adreses lietotāju skaits - tās radīšanai izlietotā nauda būs iztērēta nelietderīgi.

Plašāk skaties "Nekā personīga" sižetā: