"Es nekad nepiedošu Krievijai": "Boeing" lidojuma MH17 bojāgājušo radinieki par upuriem, tiesu un dzīvi pēc traģēdijas (22)

"Pārradās mājās 80 gabaliņos"

Lielākā daļa pasažieru lidojumā MH17, kas bija ceļā no Nīderlandes uz Malaiziju, devās atvaļinājumā vai atgriezās no tā. Uz gaisa kuģa atradās 80 bērni.

"Sūtot bērnu atvaļinājumā un atvadoties, nekad neiedomāsieties, ka šī ir jūsu pēdējā tikšanās reize, ka jūs nekad viņu vairs neredzēsiet un neapskausiet. Taču diemžēl tā arī notika," sacīja Pīters Bats, kas šajā traģēdijā zaudēja 12 gadus veco dēlu.

Pirmajās dienās pēc avārijas bēdu sagrautie radinieki bija spiesti apmeklēt ārstus, lai savāktu materiālus, kas palīdzētu identificēt upurus.

"Mums bija jāiet pie zobārsta, lai paņemtu dēla zobu labošanas kartīti. Nav iespējams aprakstīt domas, kas ienāk galvā, dodoties izņemt šīs zobu kartes, lai iegūtu vismaz kādu iespēju identificēt savu bērnu," atceras Bats .

Pēc tam, kad raķete trāpīja "Boeing MH17", lidmašīnas atlūzas nokrita vairāku kilometru attālumā viena no otras. Daudzu pasažieru mirstīgās atliekas tika sarautas gabalos, kas tika vāktas Donbasa laukos vairākas dienas. Trūka speciālistu, tāpēc viņiem palīdzēja vietējie iedzīvotāji vai ogļrači, kuri ieradās uz lauka pēc sava darba. Viss, ko viņi varēja atrast, tika nosūtīts uz Nīderlandi.

"Kriminālistikas speciālisti iedeva man sarakstu ar brāļa dēla ķermeņa daļām, kuras viņiem izdevās atrast. Tas ir šausminoši. Mans brāļadēls atgriezās mājās 80 gabalos," "BBC News" sacīja Pids Plags.

"Eksperti identificēja arvien vairāk audu un kaulu fragmentu. Dažas mūsu bērnu ķermeņa daļas gulēja aiz žoga militārajās kazarmās. Mēs stāvējām pie vārtiem, bet nevarējām pie tām nokļūt," atceras Selīna Fredriksa.

To, kas bija palicis pāri no mirušajiem, daudziem radiniekiem varēja nodot tikai gadu pēc traģēdijas - 2015. gada 20. augustā. Daudziem nācās vairākas reizes apglabāt savus mīļos.

"Gada laikā saņēmām vairākus paziņojumus, ka atrastas un identificētas mūsu dēla mirstīgās atliekas. Gadu vēlāk sarīkojām bēres. Bet pēc bērēm atnāca vēl viens paziņojums un mums bija jāorganizē vēl viena kremācija," atklāja Pīters Bats.

Viņš arī pastāstīja, ka tā kā bēres notika tikai gadu vēlāk, tad ģimene nespēja visu šo laiku pieņemt notiekošo: "Mēs dzīvojām kaut kādā nebūtībā. Tu dzīvo cerībā un nepieņem patiesību. Ne tagad, ne nākotnē mēs nespēsim samierināties ar savu zaudējumu. "

Daudzus bojāgājušo radiniekus joprojām nomoka murgi.

"Es sapņoju, ka eju pa Ukrainas laukiem un meklēju savu tēvu, bet redzu tikai lidmašīnas atlūzas un cilvēku ķermeņus. Visapkārt smaržo pēc uguns un nāves. Eju garām saulespuķu laukam un saucu tēvu. Un pēkšņi es ieraugu viņu. Šķita, ka viņš priecājas mani redzot. Viņš plati pasmaidīja un jautāja, ko šeit daru. Atbildēju, ka meklēju viņu. Viņš teica, ka tas ir dīvaini, jo arī viņš mani meklējot. Man bija jāpasaka tētim, ka viņš nomira, jo lidmašīna, kurā viņš atradās, tika notriekta. Un tad es sāku stipri raudāt līdz pamodos no saviem kliedzieniem. Šis murgs mani vajāja dienu no dienas vairākus mēnešus," redzēto sapnī pastāstīja Ria van der Stīna.

"Atmiņas mani vajā. Tās nāk pie manis nejautājot. Katru reizi, kad debesīs pamanu lidmašīnu, mani pārņem bailes. Kamēr es dzīvošu, mana sirds asiņos," sievietes stāstu papildina Robs Fredriks.

"Es nekad nepiedošu Krievijai"

"Viņi melo. Mēs zinām, ka viņi melo. Un viņi zina, ka mēs zinām, ka viņi melo," ar spēcīgu akcentu krievu valodā paziņoja Ria van der Stīna. Viņa uzsvēra, ka šo citātu ir paņēmusi no krievu literatūras un velta īpaši tiem Krievijas režīma pārstāvjiem, kas seko līdzi šim procesam.

"Meli un krāpšana - tā ir nepārtraukta taktika, ko daži izmanto, spēlējot ar mums kaķa un peles spēlītes. Neskatoties uz šo spēli, mēs cenšamies noskaidrot patiesību un panākt taisnību saviem mirušajiem radiniekiem," sacīja van der Stīna.Viņa piebilda, ka nav šaubu par to, kurš notriecis lidmašīnu.

Līdzīgas domas izteica daudzi runātāji tiesas sēdē. Daži apsūdzēja tieši Krieviju par iesaistīšanos avārijā MH17.

"Es nekad nepiedošu Krievijai un tiem, kas atbildīgi par darbībām, kuras noveda pie manu vecāku nāves. Un par darbībām, ko viņi veikuši, kopš tā laika - par viņu konsekventajiem mēģinājumiem izplatīt melus pat tagad, septiņus gadus pēc šīs traģēdijas," saka Metjū Horders, kas šajā traģēdijā zaudēja savus vecākus.

Nīderlandes prokuratūra uzskata, ka reisu MH17 notrieca no Krievijas palaista pretgaisa raķešu iekārta "Buk". 2020. gada novembrī tiesnesis, kas izskatīja šo lietu, nolēma, ka sanāksmju laikā vairs netiks izskatītas alternatīvas avārijas versijas, tostarp iespējas par uzbrukumu militārai lidmašīnai un Ukrainas "Buk" raķetes palaišanu. Tiesa secināja, ka prokuratūra spēja savākt pietiekamus pierādījumus tam, ka visas alternatīvās versijas bija kļūdainas.

Par līdzdalību aviokatastrofā un 298 cilvēku nāvē apsūdzēti ir trīs Krievijas pilsoņi un viens Ukrainas pilsonis, kas cīnījās pašpasludinātās "Doņeckas tautas republikas" pusē.

Tiesā jau izskanēja, ka ļoti daudzas telefonsarunas tika pārtvertas, kurās apsūdzētie apspriež "Buk" pārvešanu pāri Donbasai un priecājas par notriekto lidmašīnu. Taču apsūdzētie turpina noliegt savu līdzdalību traģēdijā.

"Mani tracina tas, ka vainīgie pat nedomā atvainoties. Viņiem par mums nospļauties, viņi turpina melot. Viņi visu noliedz.

Un neviens no viņiem neņem vērā bojāgājušo radinieku sāpes un jūtas.

Manuprāt, tie ir gļēvi slepkavas bez līdzjūtības. Viņi turpina melot un noliegt notikušo. Mana patiesība ir tāda, ka mani bērni atgriezās pie manis sarauti gabaliņos. Ko jūs izdarījāt radiniekiem, ieskaitot mani un manu ģimeni! " saka Fredriks. Viņš izvelk kabatlakatiņu un noslauka asaras.

"Es zinu, ka taisnīgums uzvarēs, bet vainīgie dzīvos nesodīti. Un mums būs jāmaksā ar bēdām, zaudējumiem un mūsu ģimeņu sagrauto dzīvi. Neviens sods nebūs proporcionāls nevainīgu MH17 pasažieru slepkavībai," viņš piebilda.

Gandrīz visi bojāgājušo radinieki, kuri runāja tiesā, teica, ka tiesas process viņiem bijis ārkārtīgi grūts. Bet tajā pašā laikā viņi gaida spriedumu.

"Es ceru, ka šī tiesa sniegs nepārprotamu atbildi uz jautājumu, kas patiesībā notika. Gribu zināt patiesību. Vai tas bija apzināti, vai tā bija kļūda? Kas stāv aiz 298 nevainīgu cilvēku nāvēm, ieskaitot manas trīs mīļotās meitas?" vaicā Pīters van der Mērs.

"Ceru, ka tiem, kas ir vainīgi notikušajā, radīsies nepieciešamība pastāstīt par notikušo, lai viņi varētu pēc tam skatīties uz sevi spogulī un acīs saviem bērniem un mazbērniem," viņš turpina.

"Lai viņi varētu godīgi izstāstīt, kāpēc un ko izdarīja 2014. gada 17. jūlijā. Ja tiks noskaidrota patiesība, varbūt es varēšu vismaz daļu no tā atstāt aiz muguras un virzīties uz priekšu, lai mana dzīve atkal pārstātu būt nepanesama. "

"Sāpes tikai palielinās"

Uzstājoties ar savām runām tiesas zālē, radinieki periodiski raudāja. Tiesneši, aizstāvības un prokuratūras pārstāvji ar grūtībām savaldīja savas emocijas. Periodiski runājot, runātāji apklusa, cenšoties tikt galā ar asarām un elpošanu. Šajos brīžos zālē iestājās klusums.

"Man pati sliktākā ir kļuvusi Tēva diena. Pirms aviokatastrofas katru gadu šajā dienā saņēmu dāvanas no meitām, brokastis gultā, trīs lielus apskāvienus un skūpstus. Domāju daudziem šīs sajūtas ir zināmas.

Bet tagad es esmu tēvs bez bērniem. Tēva diena ir kļuvusi par vienu no gada sliktākajām dienām un tā jau ir septiņu gadu garumā. Tā būs vienmēr, "sacīja Pīters van der Mērs, kurš traģēdijā zaudēja trīs meitas.

Papildus pastāvīgajām zaudējuma sajūtām daudzi piedzīvo arī vainas sajūtu.

"Es visu laiku jūtos vainīga, kad daru kaut ko tādu, ko darījām kopā. Ziemassvētki, jaunais gads... Es nevaru sēdēt pie klāta Ziemassvētku galda - tagad pie tā vienmēr stāv divi tukši krēsli," sacīja Robs Fredriks.

"Man joprojām ir smagi skatīties uz tavām fotogrāfijām, dēls. Es skatos caur tām. Es to piedzīvoju atkal un atkal. Esmu emocionāls, dusmīgs un man ir grūti aizmigt. Es zaudēju atmiņu un koncentrāciju. Zaudējumu un bēdu sajūta pieaug ar katru dienu," tā Robs.

Pīters Bats pastāstīja, ka dažas dienas pirms lidojuma ar reisu MH17, viņa dēls Rohans spēlējās ar savu tobrīd gadu veco brāli. Šķiroties viņš teica mazulim: "Nesāc staigāt, kamēr es neatgriezīšos." Brāļi tā arī vairs nekad nesatikās.

"Mūsu bēdas un sēras nekad nebeigsies. Bet tas nav vājums, tā ir mīlestības cena," sacīja dēlu zaudējušais Pīters Bats un noslaucīja asaras.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!