Vairākas slimnīcas izsludina ārkārtas stāvokli (14)

Strauji pieaugošā Covid-19 pacientu skaita dēļ Daugavpils reģionālā slimnīca un RAKUS jau ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli. Ārsti uzsver, ka patlaban stacionētie 194 pacienti iezīmē nākamā vīrusa viļņa sākumu.

Raidījums vēstīja, ka bez skābekļa maskas ir tikai divi no 12 Toksikoloģijas un sepses klīnikas Covid-19 pacientiem. Viņi pamazām mācās elpot paši. Pārējie pieslēgti aparatūrai, un bez papildu skābekļa viņi mirtu nosmokot. Tieši šo pacientu dēļ slimnīcā apturēta daļa plānveida operāciju, jo intensīvās terapijas gultās, kurās pēc smagām operācijām būtu jāatgūstas pacientiem, guļ Covid-19 slimnieki.

"Kārtējais krīzes punkts vismaz RAKUS ir sasniegts, un šodien operatīvās vadības grupā mēs pieņēmām lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu slimnīcā," norādīja RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Viena operāciju zāle šodien netika atvērta vispār. Tās personāls velk aizsargtērpus un dodas strādāt ar Covid-19 pacientiem. "Šaurais kakls ir mediķi un intensīvās terapijas māsas, mums ir jāizlemj, kurā virzienā novirzām šo resursu. Un mēs esam spiesti pārtraukt plānveida ķirurģiskās operācijas jeb atlikt uz laiku," skaidroja slimnīcas vadītājs.

Ja nekas nemainīsies, RAKUS būs spiesta ierobežot pakalpojumus arī tālāk. Slimnīcas Sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba norādīja, ka aktivitāte saistīta gan ar mācību procesu, gan ar cilvēku sablīvējumu. "Tas bija sagaidāms. Mēs esam šī viļņa pašā sākumā," sacīja Šuba.

Lipīgā vīrusa delta varianta ietekmē krasi mainījusies arī smagi slimo Covid-19 pacientu proporcija slimnīcā. Līdz šim tādi bija 10-12%, šobrīd jau katrs piektais.

Neviens no smagi slimajiem, kas patlaban jau aizņem divas trešdaļas no gultām intensīvajā terapijā, nav vakcinēts pret vīrusu.

Klīnikas vadītāja pieredze liecina, ka smagi slims Covid-19 pacients var pavadīt šādā gultā pat simt dienas. Līdz ar aizņemtajām gultām sāksies reāla pacientu šķirošana. "Kuru varam, kuru nevaram izglābt. Tas ir traģiski ne pašam pacientam vien, bet arī emocionāli sarežģīti pašam mediķim. Jo mēs nonākam pie šķirošanas - kuru varam paņemt uz intensīvo terapiju, kuru nevaram," norādīja Šuba.

RAKUS gan uzsvēra, ka arī ārkārtas stāvoklī netiks atliktas dzīvību glābjošas operācijas. Taču nereti robeža starp operāciju, kas ir neatliekama, un tādu, kas ir ilgi gaidīta un tikpat nepieciešama, ir ļoti trausla, ziņoja "Panorāma".

Jau vēstīts, ka pieaugot saslimstībai ar Covid-19, Daugavpils reģionālā slimnīca no septembra ieviesusi iekšējo ārkārtējo situāciju. Slimnīcā tiek veidotas jaunas gultasvietas Covid-19 slimniekiem, tāpat ieviesti stingrāki iekšējie drošības noteikumi un ierobežotas pacientu apmeklēšanas iespējas, ziņo Latvijas Radio.

Daugavpils reģionālā slimnīca ir viena no septiņām slimnīcām, kur ārstē ar Covid-19 saslimušos. Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs norādīja, ka ar katru nedēļu arvien biežāk ved Covid-19 slimniekus.

Viņš norādīja: "Ar 1. septembri, redzot šo situāciju, mēs slimnīcā izsludinājām iekšējo ārkārtējo situāciju.

Ierobežojām pacientu apmeklēšanu, sākām atgriezties pie vecajiem algoritmiem, pie skarbākiem iekšējiem ierobežojumiem attiecībā uz testēšanu, diferencēšanu. Kaut kā atgriežamies pie kara apstākļiem. Katru nedēļu mēs papildu 20 gultasvietas atveram, pēdējo triju nedēļu laikā mēs atvērām jau 60 gultasvietas. Tagad tās jau ir 100, plus 15 intensīvās terapijas gultas un 8 reanimācijas gultas. Kopā tātad 123 gultas vietas Covid-19 slimniekiem."

Pirmdien, 6. septembrī, slimnīcā ārstējās 81 Covid-19 pacients, no kuriem 10 ir smagā stāvoklī. Pārsvarā ar Covid-19 saslimušie Daugavpils reģionālajā slimnīcā nonāk no apkaimes, skaidroja Semjonovs: "Pārsvarā pacienti no robežas starp Vidzemi un Latgali – no Madonas, Balviem, Līvāniem, Aizkraukles, bet pamazām slimība sāk tuvoties jau lielajām pilsētām."

Tas ir bīstamākais – ja slimība aptvers lielās reģiona pilsētas, pacientu skaits daudzkārt pieaugs, pēc pieredzes secināja Semjonovs, jau laikus to paredzot un gatavojoties šai situācijai.

Pieaugot saslimstībai ar Covid-19 infekciju, arī Vidzemes slimnīca gatavojas ar pirmdienu, 6. septembri, atkal uzņemt Covid-19 pacientus.

Kā pastāstīja Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa, saskaņā ar Valsts operatīvās medicīniskās komisijas lēmumu kopš 15.jūlija Vidzemes slimnīca neuzņēma un neārstēja Covid-19 inficētos pacientus. Atbilstoši Hospitalizācijas plānam tie tika pārvesti uz klīniskajām universitātes slimnīcām. "Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un Covid-19 mācības, tagad varam dažu dienu laikā sagatavoties Covid-19 pacientu uzņemšanai un ārstēšanai," sacīja Ozoliņa.

Viņa norādīja, ka Vidzemes slimnīcā ir izveidots gultu un nodaļu pārprofilēšanas plāns, pēc kura Terapijas nodaļa 2 atkal tiks pārprofilēta par Covid-19 inficēto pacientu nodaļu ar 27 gultas vietām, bet intensīvās terapijas nodaļā trīs gultas paredzētas pacientiem ar smagu slimības gaitu. Atbilstīgi tiks pārveidota arī šo nodaļu personāla darba organizācija un epidemioloģiskā režīma prasības visā slimnīcā.

"Šī gada laikā esam ieguvuši ne tikai papildu informāciju un izpratni par slimības raksturu un ārstēšanas metodēm, bet papildinājuši arī pagājušajā gadā jau iegādāto iekārtu un aprīkojuma klāstu tieši Covid-19 inficēto pacientu diagnostikai, ārstēšanai un aprūpei," uzsvēra Ozoliņa.

Ir saņemtas vēl sešas plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas, iegādātas 32 ierīces dozētai medikamentu ievadīšanai un viena nieru aizstājterapijas iekārta. Slimnīcas laboratorijā pieejams analizators ātro jeb automatizēto PĶR Covid-19 testu veikšanai, kas aptuveni 40 minūšu laikā sniedz atbildi - cilvēks ir vai nav inficējies.

Veiksmīgai darba organizācijai noteikti palīdzēs Vidzemes slimnīcas darbinieku atbildīgā attieksme jautājumā par vakcinēšanos pret Covid-19. Lai mazinātu gan pašu saslimšanas, gan negribētas pacientu inficēšanas riskus, līdz 1.septembrim pilnībā vakcinācija pabeigta 86% darbinieku, piebilda Brila.