Infektoloģe: Gandrīz visi, kuri ir slimojuši smagi, gaida, kad varēs vakcinēties (31)

Viņa teica, ka saslimšanas skaitļi ar Covid-19 turpina pieaugt, jo cilvēki uzvedas brīvāk, arī vīruss ir mazliet mainījies.

"Ja mēs paskatāmies uz to filozofiski, tad tā ir cīņa starp divām dzīvām būtnēm – starp vīrusu un starp cilvēku, un jautājums, kurš ņems virsroku – es esmu pārliecināta, ka cilvēks.

Bērni atgriezušies skolā, tur arī būs. Cilvēki, patiesībā, jutās daudz brīvāk, ir daudz iebraucēju, vīruss pariet no viena otram. Jo cilvēki ārpus slimnīcām neredz slimos un mirušos un tāpēc jūtas brīvāk. Mums, kas atrodamies slimnīcās un redzam cilvēkus ļoti smagā stāvoklī, un diemžēl piedzīvojam nāves, ir pilnīgi cits skats uz to un mēs runājam vienu un cilvēki sadzird citu," sacīja Vīksna.

Komentējot situāciju slimnīcās, viņa atbildēja sekojoši.

"Runājot par Austrumu slimnīcu, es varu atbildēt, ka visas brīvdienas mums ir tāda iekšējā operatīvā vadības grupa, kura visu laiku seko līdzi un nodarbojas ar slimnīcas lietām, tad vajadzēja pārkārtot un papildināt vēl vietas, it īpaši, vēl visādi papildināt intensīvo terapiju, jo daudz cilvēku iestājas, slimi cilvēki.

Šogad atšķirībā no iepriekšējā gada intensīvajā terapijā vietas ir vajadzīgas vairāk cilvēkiem nekā iepriekš. Jaunāki cilvēki slimo, viņiem ir lielāks resurss, viņi ilgāk cīnās par savu dzīvību, tas ir viens no iemesliem.

Otrkārt, es domāju, ka jaunā delta vīrusa dēļ arī smagāk norisinās slimošana, ko parāda prakse un arī ir vajadzīga intensīvāka terapija," sacīja Vīksna, piebilstot, ka slimo gan vecāki, gan gados jauni cilvēki.

Ir tendence palielināties arī ar Covid-19 slimo bērnu skaitam slimnīcās.

Pēc viņas sacītā, jaunāku ar Covid-19 saslimošu cilvēku skaita īpatsvars ir saistīts ar to, ka diezgan liels īpatsvars vecākā gadagājuma cilvēku ir vakcinējušies, bet tie, kas to nav izdarījuši, mazāk parādās sabiedrībā.

Komentējot Covid-19 izslimojušo, kas iepriekš nav sapotējušies, vēlmi vakcinēties, viņa norādīja, ka tā ir augsta. "Gandrīz visi tie, kas ir slimojuši smagi, gaida, prasa, kad varēs vakcinēties," sacīja Vīksna, atgādinot, ka no ar Covid-19 saslimušajiem lielākais īpatsvars ir tādu, kas nav vakcinējušies pret Covid-19.

Viņa atzina, ka arī tādi cilvēki, kas iepriekš ir slimojuši ar Covid-19, nonāk slimnīcās, bet stacionāros nonākuši Covid-19 iepriekš izslimojušo īpatsvars ir salīdzinoši mazs, tie ir vien atsevišķi gadījumi.

Viņa arī uzsvēra, ka vakcinācijai pret Covid-19 ir ārkārtīgi liela nozīme cīņā ar vīrusu, ja, teiksim, pāris mēnešos 90% Latvijas sabiedrības būtu bijuši vakcinējušies, tad visa sabiedrība patlaban būtu pasargāta no inficēšanās.

Taču patlaban vakcinācijā esam iepalikuši – dažiem jau zūd imunitāte, kamēr citi vēl nav vakcinējušies: “Te rodas haoss, kas ļauj iet vīrusam savu gaitu,” viņa sacīja.

Komentējot Covid1-9 atstātās sekas uz cilvēka veselību, viņa sacīja, ka ilgtermiņa sekas ir dažādas, tās var sadalīt fiziskajās – sirds, nieru, orgānu problēmas – un garīgajās – zūd koncentrācijas spēja, ir problēmas ar miegu, utt..

Viņa arī pastāstīja, ka jauno Covid-19 vīrusa paveidu atšķirības salīdzinājumā ar jau zināmajiem paveidiem, nav lielas, taču pietiekami būtiskas, lai dažam izraisītu slimību vai mainītu slimības gaitu.

Taujāta, ko domā par nepieciešamību revakcinēties pret Covid-19 tiem, kas jau pilnībā vakcinējušies, viņa teica, ka ekspertu viedokļi šajā jautājumā dalās un pagaidām viennozīmīgas atbildes nav.

"Personīgi es domāju, ka trešā pote ir vajadzīga mediķiem un citiem speciālistiem, citi kolēģi domā, ka jānogaida. Katrā valstī pieņem citus lēmumus. Šobrīd nav vienotas pieredzes, ir zinātne un pieredze, pieredzei ļoti liela nozīme. Patiesībā ļoti gribētos pēc iespējas ātrāk dabūt zāles, kā piemēram, gripai, kas atrisinātu daudzas problēmas. (..) Par medikamentiem daži ziņojumi, ka izveidoti medikamenti Covid-19 ārstēšanai, ļoti ceram uz to," viņa sacīja.

Video: "900 sekundes" sižets