Kremļa kritiķe: Krievijā piedalīšanās vēlēšanās atzīta par ekstrēmismu (1)

Ļubova Soboļa pirms dažām nedēļām pameta Krieviju. Par notikušo Soboļa stāsta: "Esmu priecīga būt šeit Igaunijā. Kā tikko pajokoju paneļdiskusijā, ir nepierasti atrasties valstī, kur mainās prezidenti, un kur esošā prezidenta oponentus neliek cietumā vai nemēģina nogalināt ar ķīmiskajiem ieročiem. Kas attiecas uz citām lietām, tās nekomentēšu drošības apsvērumu dēļ.

[Konferences] rīkotāji drošības apsvērumu dēļ nolēma neizziņot manu ierašanos šeit. Nebija skaidrs, vai varēšu piedalīties konferencē vai nē, jo tā plānojās jau sen, laikā, kad atrados mājas arestā." 

Pēdējos gadus Ļubova Soboļa raksturo kā hibrīddemokrātiju: "Faktiski iedzīvotājiem nav brīvību un tiesību, taču ir it kā šķietama demokrātija - iluzoras vēlēšanas, ir kādi mediji. Kā aizslietnis, aiz kura Putins varēja īstenot to politiku, ko vēlas pats. Nevis iedzīvotāji, bet viņš pats. Tagad jaunās realitātes atskaites punkts droši vien ir Alekseja Navaļnija saindēšana.

Visi Krievijā esam attapušies jaunā realitātē, kurā piedalīšanās vēlēšanās atzīta par ekstrēmismu. Kurā nevar piedalīties mītiņos, jo par dalību miermīlīgās demonstrācijās tiek ierosinātas krimināllietas.

Tā ir realitāte, kurā Navaļnijs, galvenais Kremļa oponents, atrodas cietumā par safabricētu lietu. Pēdējā pusgada laikā esmu pilnā mērā izjutusi putiniskās represijas. Vairākkārt biju cietumā, vairāk nekā divus mēnešus mājas arestā, sešus mēnešus pastiprinātā uzraudzībā, uz kājas elektroniskā aproce.

Mājās vairākas reizes kratīšanas, salauza personīgo tehniku, tostarp mana septiņgadīgā bērna. Visu laiku gāju uz tiesām un policiju, nevarēju strādāt cīņā pret korupciju, izmeklēt un stāstīt patiesību. Bet tikai visu laiku gāju atspēkot valsts pastāvīgās pretenzijas.

Tā bija un ir Kremļa mērķtiecīga politika izspiest opozīciju no legālā lauka ar dzīves apgrūtināšanu ikvienam cilvēkam, kur ir no Kremļa atšķirīgs viedoklis par to, kas notiek Krievijā."

Ļubova Soboļa uzskata, ka Krievija ir neparedzama valsts, kā piemēru minot Krimas aneksiju: "Dažus mēnešus pirms notika Krimas aneksija 2014. gadā bija grūti iedomāties, ka kaut kas tāds vispār ir iespējams, ka Krievija varētu izraisīt karu. Tāpat pirms Navaļnija saindēšanas pērn augustā – dienu, divas pirms tā pat nepieņēmām, ka kas tāds varētu notikt. Ja Navaļnijam to kāds pateiktu, viņš šo cilvēku droši vien uzskatītu par traku."