Uz planētas Marsa novērotas “mellenes”, kas sevī varētu saturēt sena ūdens pēdas

Kāds izmisis astronauts, kurš varbūt kādreiz centīsies apēst šo "melleņu" sauju, noteikti jutīsies pamatīgi vīlies, uzzinot, ka patiesībā tie ir hematīti – dzelzs oksīds jeb sarkanā dzelzs rūda. Tiesa, jauna līdzīgu iežu uz Zemes analīze liecina, ka šie minerāli patiesībā varētu būt hidrohematīti – dzelzs oksīda minerāli, kuros atrodamas arī mikroskopiskas ūdens pēdas.

Ja tā ir patiesība, tad šis būs kārtējais pierādījums tam, ka reiz Sarkanā planēta bija mitra un zila.

"Izskatās, ka lielākā daļa Marsa virsmas radās, kad vide bija mitrāka un no ūdens nogulsnējās dzelzs oksīds.

Tiesa, hidrohematītu eksistence uz Marsa joprojām ir apšaubāma," raksta pētnieki.

Ieskats "mellenēs"

Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Geology", zinātnieki izpētīja vairākus hidrohematītu paraugus no minerālu kolekcijas Smitsona institūtā, ASV. Minerāli tika izanalizēti, izmantojot rentgenstarus un infrasarkanos starus. Zinātnieki apstiprināja, ka daži no minerālu atomiem ir aizstāti ar hidroksilu – ūdeņraža un skābekļa grupu, kas līdzinās ūdenim.

Pēc tam pētnieki centās noskaidrot apstākļus, kādos var veidoties hidrohematīts, kā arī uzzināt, vai šādi apstākļi reiz ir bijuši iespējami uz Marsa. Beigu beigās viņiem izdevās noskaidrot, ka hidrohematīti kristalizējas ūdeņainā, skābā vidē, kur temperatūra ir zemāka par 150 grādiem pēc Celsija.

Citiem vārdiem, hidrohematīta kristāli varēja veidoties mitrajos Marsa apstākļos. Katra no Marsa "mellenēm" varētu saturēt 8% ūdens.

"Uz Zemes šīs sfēriskās struktūras ir hidrohematīti, tāpēc varētu domāt, ka arī uz Marsa tie ir hidrohematīti,"

 stāstīja pētnieki.

Pagaidām gan neko noteiktu teikt nevar, jo arī Marsa pašgājējiem nav iespējas izanalizēt šo minerālu sastāvu. Atliek vien gaidīt, kad minerālu paraugi tiks nogādāti uz Zemes.