Kāpēc NASA apdullināja zirnekļus ar LSD, marihuānu un amfetamīnu?

Zinātnieki ir veikuši pētījumus par zirnekļiem un apreibinošām vielām jau kopš 1948. gada, kad divi vācu pētnieki apvienojās, lai izpētītu zirnekļveidīgo tīklu veidošanas spējas.

1995. gadā NASA zinātnieki mēģināja atkārtot vācu pētnieku veiktos pētījumus. Kosmosa administrācija pētījumam izmantoja tādus zirnekļus, kas sastopami cilvēku mājās, un iebaroja tiem kofeīnu, amfetamīnu, marihuānu un hlora hidrātu.

Atkarībā no vielas zirnekļi savērpa netradicionālus tīklus.

"Jo toksiskāka ir ķīmiskā viela, jo vairāk deformētāks zirnekļa tīkls izskatās salīdzinājumā ar parasto tīklu," rakstīja pētnieki.

Pēc tam pētnieki noteica izmaiņas katrā zirnekļa tīklā, izmantojot statistikas rīkus, lai pārbaudītu dažādu narkotisko vielu ietekmi uz zirnekļiem.

Pētnieki secināja, ka zirnekļiem, kuriem tika dotas nelielas LSD devas radīja ģeometriski regulārākus un "sakārtotākus" tīklus nekā tie, kas nelietoja narkotiskās vielas.

NASA sacīja, ka zirnekļi, kuriem ievadīja narkotiskās vielas, tīklu aušanas laikā bija viegli novirzāmi un atstāja savus tīklus nepabeigtus. Īpaši šis secinājums attiecas uz marihuānas radīto ietekmi.

Zirnekļi, kuri izmantoja amfetamīnu, auda savus tīklus ar lielāku enerģiju, taču nepievērsa uzmanību tīkla aušanas detaļām. NASA secināja, ka zirnekļu tīkli nebija rūpīgi izplānoti.

Zirnekļi, kuriem tika ievadīts kofeīns, tīklus veidoja haotiski un ātri kļuva nepacietīgi.

Savukārt zirnekļi, kuri lietoja hlora hidrātu, atteicās veidot tīklus ātrāk nekā zirnekļi, kas izmantoja marihuānu.