""Skatieties, ļaudis, kā latviešu vergi nes lībiešu ķēniņu!" Un tad to aprakstīja visi tā laika žurnālisti, jo vajag sensācijas," raidījumā ""Jā" ar Rimantu Ziedoni" stāsta Līvu zvejnieks, "lībiešu ķēniņa" mazdēls Ēriks Kāpbergs.
Sveiks, Ērik! Sen neesam tikušies. Cik gadi sanāk, kādi astoņi?
Nu, vismaz divās grāmatās tu esi uzrakstījis par mani.
Jā, divas reizes sanāca. Šoreiz mums ir cits formāts, kā redzi.
Es atceros, ka pagājušajā reizē tu teici - jums nav sava ķēniņa, tāpēc jūs lībiešu ķēniņu meklējat. Vai tu joprojām domā, ka latviešiem nav sava ķēniņa?
Bet latviešiem nav pat pašiem sava valdība, sava vara. Viss pēc Eiropas regulām iet. Vai tad jums nevajag izvēlēties ķēniņu savu?
Brauci garām – redzēji, grausti. Krogs – grausts, skola, viss ciems ir grausti. Te vajag dzīt visus okupantus ārā. Piektos jau manā mūža vien, no 1939. gada.
Piektos?
Ka tā var nolaist Latviju… Es nemaz nerunāju par "Lībiešu krastu" vai ko tamlīdzīgu. Mēs dibinājām jau 1992. gadā "Lībiešu krastu" ar direkciju. Es tur arī biju valdē par piekrastes zvejas speciālistu. Tad viss bija jāpārregulē. Man bija kooperatīvs jau 80. gadu beigās, vēl pie padomju varas. Ienāca latviešu valdība, un viss apstājās, visu izklīdināja atkal.