/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2021/09/14/14068008t1h8fd2.jpg)
Meža ekosistēma ir nozīmīgs klimatu ietekmējošs faktors, īpaši, ja runa ir par siltumnīcefekta gāzu emisiju. Klimata ietekmēšanas mehānisma būtība šajā kontekstā slēpjas koku spējā fotosintēzes procesā piesaistīt atmosfērā esošo ogļskābo gāzi un visa koka mūža garumā uzglabāt CO2 sastāvā esošo oglekli koka stumbros, zaros un sakņu sistēmā. Ogleklis, ko fotosintēzē piesaistījis augošs koks, ir "izņemts" no aprites un vairs nepiedalās klimatam nevēlamo siltumnīcefekta gāzu veidošanā, vēsta "Latvijas Valsts meži" (LVM).
Izpētītas 117 pāraugušas mežaudzes
Lai oglekļa uzkrājumu mežā paaugstinātu, vajadzīgas zināšanas par to, cik daudz oglekļa uzkrāj mežaudzes dažādos vecumos, kā arī izpratne par faktoriem, kas šo uzkrājumu ietekmē.
Līdz šim nebija pietiekami daudz informācijas par oglekļa uzkrājumu vecās audzēs, kuru platība kā Latvijā, tā Eiropā kopumā pieaug. Lai rastu atbildes, LVM un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" sadarbībā laikā no 2016. līdz 2020. gadam veikts pētījums "Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs".
Pētījuma mērķis bija novērtēt oglekļa uzkrājumu vecās jeb pāraugušās, saimnieciskās darbības ilgstoši neietekmētās priedes, egles, bērza un apses mežaudzēs salīdzinājumā ar pieaugušām audzēm un briestaudzēm.
Kopumā tika uzmērītas un analizētas 117 pāraugušas mežaudzes. Pētījumā tika iegūti Eiropas mērogā unikāli dati par oglekļa uzkrājumu pāraugušās lapu koku audzēs un būtiski paplašinātas zināšanas par šī elementa uzkrājumu pāraugušās skujkoku audzēs. Iegūtā informācija būs nozīmīgs atbalsts, vērtējot dažādu stratēģisko un politisko lēmumu ietekmi uz kopējo ekosistēmas oglekļa uzkrājumu mežos.
Portāls "Apollo.lv" devās uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", kurā vadošais pētnieks Āris Jansons un zinātniskā asistente Laura Ķēniņa pastāstīja vairāk par šo pētījumu.