Latvijā vēljoprojām nav vienotas pieejas, kā risināt ņirgāšanos skolā (4)

Jaunākajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā par ņirgāšanās izplatību skolās Latvija ir topa augšgalā. No aptaujātajiem skolēniem 35% jeb katrs trešais atzina, ka ir saskāries ar pazemošanu. Tikmēr vidēji citās valstīs šis rādītājs bijis zemāks – 23% skolēnu. Vieni no zemākajiem rādītājiem bijuši Somijai – vien 17%.

""Kiva" programmā skolēni apmeklē vairākas mācību stundas, kas ir daļa no visas mācību programmas. 

To laikā diskutē, risina uzdevumus grupās, un ir vēl cita veida aktivitātes, kas varētu veicināt bērnos empātiju," 

stāsta dalījās Turku Universitātes psiholoģijas profesore Kristīna Salmivalli, kura ir viena no programmas autorēm.

Mācību materiāli tiek veidoti par pieaugušajiem, kas ar to saskārušies mācību laikā. Viņi dalās pieredzē, kā tas ietekmējis viņu dzīvi.

Šāda programma Somijā pastāv jau 12 gadus. Galvenais programmas mērķis ir veicināt empātiju pret pazemoto skolēnu, veidot skolu, kurā visi justos labi un droši. Strādāt ar visu klasi, nevis pie psihologa sūtīt tikai cietušo un vardarbīgo.

Mācību materiāli iekļauj spēli, kurā ir virtuālā skola. Skolēniem tajā jārisina dažādas situācijas. Somijā katru gadu skolu ar labākajiem rādītājiem apbalvo, un izglītības mikroklimatam ir tikpat liela nozīme kā sasniegumu reitingiem.

Latvijā par "Kiva" programmu ir dzirdēts, bet tās ieviešana atzīta par pārāk dārgu un laikietilpīgu. Jo tā būtu jātulko no angļu uz latviešu valodu. Tādēļ Latvija pašlaik sludināšot iepirkumu, lai vietējie eksperti izstrādātu paši savas vadlīnijas.