Pirms kāda laika pašvaldības dome pieņēma darbā arheologu amatieri, kurš sāka veikt izrakumus, lai atsegtu sagrautās Ilūkstes baznīcas ēkas pamatus.

Vēlāk process apstājās, bet mirstīgās atliekas tika saliktas maisos un atstātas klostera ēkā. Likums paredz – tiklīdz tiek atrastas cilvēku mirstīgās atliekas, par to ir jāziņo, taču Ilūkstes novada dome to neizdarīja.

Līdz ar to, iespējams, 17.-18. gadsimta laika cilvēku kauli joprojām ir neapbedīti.

Ilūkste par nozīmīgu jezuītisma centru kļuva 17. gadsimtā, kad vietējais muižnieks Bērtulis Zībergs deva patvērumu no Rīgas izraidītajiem jezuītiem, kas veica rekatolizāciju abpus Daugavai.

Viņi Ilūkstē nodibināja skolu un ģimnāziju, kā arī uzcēla klostera ēku un laikā no 1754. līdz 1769. gadam - arī baznīcu ar diviem augstiem torņiem, kas tajā laikā bija viena no lielākajām Baltijā.