Kad attiecību konsultants un vēdiskais filozofs Uģis Kuģis bija vēl jauns krišnaīts ap 20 gadiem, viņš dzīvoja klosterī.
Kad viņš bija devies misijā uz Lietuvas kūrortpilsētu Palangu, ar viņu sākušas flirtēt trīs rotaļīgā noskaņojumā esošas dāmas: "Es domāju - jāiet glābt šīs dvēseles. Aizgāju uz pludmali un tur man priekšā bija trīs ģevočkas. Es biju jauns, spēcīgs vīrietis, un viņas sāka man prasīt, ar ko es nodarbojos, droši vien esmu mūks, krišnaīts. Es saku, jā, dieva kalps. Viņas piedāvāja man iet uz viņu mājiņu, kur ir šampanietis. Kur jūs agrāk bijāt?!"
"Es biju jauns vīrietis. Ja tev nav iekāres un kaisles, tad tev jāiet pie ārsta. Viņas turpināja flirtēt, bet es domāju par viņu dvēseļu glābšanu, iedodot grāmatu.
Viena pēkšņi attaisīja savu apģērbu un parādīja man krūtis. Es teicu - aleluja!
Apzinoties kas es esmu un ko es pārstāvu, es lūdzos Dievam dot man spēku un saprātu. Pēkšņi man no mutes iznāca - tev gan būs tik laimīgs bērns, tik daudz piena būs! Mani nosauca par idiotu un debilu," smejas Kuģis.